Saspringuma galvassāpes

Saspringuma jeb tenzijas galvassāpes ir vienas no visbiežāk sastopamajiem primāro galvassāpju veidiem. Šo galvassāpju mehānisms nav līdz galam noskaidrots, uzskata, ka tas ir multifaktoriāls 

Pārlieku liela spriedze, stress un nogurums ir galvenie izraisītāji saspringuma galvassāpēm. Tās veicina ne tikai emocionālie, bet arī fiziskie faktori – redzes pārpūle, nepareiza stāja, ilgstoša sēdēšana pie datora. Tās var būt saistītas ar galvai pieguļošo muskuļu sasprindzinājumu. 

Galvassāpes ir spiedošas, trulas, vieglas vai vidējas intensitātes, parasti abpusējas. Reizēm pacienti galvassāpes raksturo kā "spiedošu stīpu ap galvu". Ilgums var būt no 30 minūtēm līdz 7 dienām.

Atšķirībā no migrēnas saspringuma galvassāpes nepastiprinās pie fiziskas slodzes,  nav vemšana vai nelaba dūša, reti ir nepatika pret trokšņiem un spilgtu gaismu, kā rezultātā pacienti retāk ir spiesti pārtraukt uzsākto darbu vai aktivitāti. Līdzīgi kā citu primāru galvassāpju gadījumā, vispusīgi izmeklējot, neatrod iemeslu galvassāpēm. 

Saspringuma galvassāpes atkarībā no biežuma var būt retas epizodiskas, biežas epizodiskas vai hroniskas. Par hroniskām saspringuma galvassāpes sauc, ja tās ir vairāk kā 15 dienas mēnesī vismaz 3 mēnešu periodā. Saspringuma galvassāpju gadījumā efektīvi ir parastie bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, tomēr, pieaugot galvassāpju biežumam, pretsāpju līdzekļu efekts samazinās un palielinās nekontrolēta pretsāpju medikamentu lietošana. Tas, savukārt, palielina risku, ka var attīstīties medikamentu atkarīgas galvassāpes, kas radušās medikamentu pārmērīgas lietošanas vai atcelšanas dēļ. 

Saspringuma galvassāpju ārstēšanā liela loma ir nemedikamentozai terapijai - regulāras fiziskās aktivitātes, fizioterapija, dažādi relaksācijas treniņi, psihoterapija, īpaši kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT). Hronisku saspringuma tipa galvassāpju gadījumā ārsts var ieteikt profilaktiskās medikamentozās terapijas kursu.

Galvassāpju kalendārs

Galvassāpju kalendārs var būt noderīgs, lai pierakstītu savus novērojumus saistībā ar galvassāpēm, un jo īpaši migrēnas lēkmēm,  -  cik bieži lēkmes rodas, cik tās ir intensīvas,kādas zāles lietojāt, cik daudz u.tml.

Iegūtie novērojumi palīdzēs: 

  • ārstam noteikt diagnozi un piemērotāko ārstēšanās veidu,
  • pašam atpazīt lēkmes provocējošos faktorus un brīdinājuma zīmes, lai turpmāk varētu novērst lēkmju rašanos,
  • novērtēt, vai medikamenti, ko lietojat pašreiz, palīdz.

 

Lejupielādēt galvassāpju kalendāru

Kā sagatavoties vizītei?

Pirmā vizīte pie speciālista ir būtiska ar to, ka šajā vizītē ārsts iepazīst Jūsu slimības simptomus, savukārt Jūs noskaidrojat slimības iespējamos cēloņus un uzziniet, kā tikt no tās vaļā vai atvieglot stāvokli. Lai vizīte noritētu veiksmīgi, nepieciešams tai sagatavoties, tādējādi atvieglojot sadarbību.

Iesakām veikt sekojošās darbības:

  1. Atzīmēt Galvassāpju kalendārā (pieejams: galvassāpju kalendārs) galvassāpju stiprumu, biežumu, provocējošos faktorus un medikamentus, ko lietojat,
     
  2. Jānovēro, kādi apstākļi pastiprina vai atvieglo galvassāpes,
     
  3. Jāņem līdzi izmeklējumi, analīzes, citu konsultantu slēdzieni, ja tādi ir, izraksti no slimnīcām, medikamentu saraksts, ko pacients lieto. Noderīgi var būt arī vairākus gadus veci izmeklējumi, ārstam tā var būt svarīga informācija galvassāpju diagnostikā un tālāko izmeklējumu plānošanā,
     
  4. Iztaujājiet savu mammu, vecmāmiņu un citus ģimenes locekļus par galvassāpju pieredzi, jo nereti migrēnas ir iedzimtas,
     
  5. Sagatavojiet neskaidros jautājumus, ko vēlaties uzdot ārstam.