Publikācijas

Kā miega bads ietekmē Tavas smadzenes. Un Tavu personību.

Tie no mums, kas cieš no migrēnas, zina, kā miegs ietekmē smadzenes - visbiežāk tieši miega bads un traucēts nakts miegs izsauc jaunas migrēnas lēkmes. Tomēr izrādās, ka Tev nemaz nav jācieš no kārtējās migrēnas lēkmes, lai izjustu nepilnvērtīga miega ietekmi uz smadzeņu darbību. Šajā rakstā ienirsim miega zinātnes ūdeņos, lai labāk izprastu  smadzeņu koraļļus un garastāvokļu jūraszirdziņus.

1959. gadā Pīters Trips, slavens Ņujorkas dīdžejs, nolēma labdarības vārdā 200 stundas no vietas palikt nomodā un vadīt savu radio šovu. Tajā laikā miega zinātne vēl nebija tik attīstīta, tādēļ neviens īsti nezināja, ko no šāda eksperimenta var sagaidīt. Tādēļ Tripa labdarības maratons izvērtās par piedzīvojumu ne tikai miljoniem viņa klausītāju, bet arī zinātnes komūnai. Viņa palikšanas-nomodā-maratonam bija daudz dramatiskākas sekas, nekā kāds to būtu gaidījis. Cilvēks, kuru parasti raksturoja ar tādiem īpašības vārdiem kā dzīvespriecīgs un labsirdīgs, laikam ejot izmainījās par visiem 180 grādiem. Jau trešajā dienā viņš bija kļuvis viegli aizkaitināms, rupjš un aizvainojošs pat pret vistuvākajiem draugiem. Sava maratona beigās Tripam jau sākās halucinācijas un parādījās nekontrolēta, paranoiska uzvedība.  

Neskatoties uz ārstu bažām, Pīters Trips pēc 201 nomodā pavadītas stundas zem ārstu uzraudzības un stimulantu iedarbības, izdzīvoja bez nopietnām veselības problēmām.

Modernās mūsdienu laboratorijas ir atkārtojušas Tripa eksperimentu un ieguvušas līdzīgus uzvedības modeļus, kas parādās pēc ilgstoša miega bada. Miega trūkums ietekmē smadzenes, palielinot aizkaitinājumu un pasliktinot garastāvokli, kā arī izsaucot tādas parādības kā depresija, dusmu lēkmes, trauksme, nespēja koncentrēties, pastiprināta jūtība un emocionalitāte.
 

Noguris un emocionāls

Gluži kā Trips, kurš uzsprāga par mazākajām draugu neizdarībām un radītajām neērtībām, kāda cita miega pētījuma dalībnieki uzrādīja līdzīgus rezultātus. Pētījuma dalībniekiem tika lūgts izpildīt vienkāršu kognitīvo spēju testu, tomēr tā puse dalībnieku, kuriem bija miega bads, izrādījās daudz eksplozīvāki, stresaināki un dusmīgāki par pārējiem kontroles dalībniekiem.

Smadzeņu attēlveidošanas metodes atklāj, kādēļ miega trūkums spēj izraisīt tik irracionālas un emocionālas atbildes reakcijas. Mandeļveida kodols jeb amigdala, kas atrodas dziļi galvas smadzenēs, ir mūsu emociju rades-un-kontroles-centrs. Kāda pētījuma dalībniekiem ar pastiprinātu miega trūkumu organismā tika rādīti emocionāli negatīvi attēli, kā rezultātā aktivitātes līmenis viņu amigdalās bija vismaz par 60% augstākas nekā tiem dalībniekiem, kas bija atpūtušies.

Pētnieki apskatīja arī šo dalībnieku smadzeņu daļu savstarpējās saites un to atšķirības. Viņi aklāja, ka miega bads bija attālinājis amigdalas un mediālās prefrontālās smadzeņu garozas savienojuma vietas. Šis atklājums bija sevišķi nozīmīgs, par cik mediālajai prefrontālajai smadzeņu garozai pašai par sevi ir nozīmīga loma amigdalas funkciju regulēšanas ciklos. Miega bads noved pie amigdalas pārspīlēti negatīvas reakcijas, jo ir attālinājies tās savienojums no smadzeņu daļas, kas parasti moderē šis atbildes reakcijas.
 

Bezmiega Lasvegasas naktis

Azartspēļu zāļu īpašnieki jau gadiem ilgi ir zinājuši un atstrādājuši tehnoloģiju, kā padarīt spēlētājus nogurušus un neuzmanīgus, lai tie pieņemtu riskantākus lēmumus. Spožas gaismas, skaļš un nepārtraukts troksnis, dienasgaismas un logu trūkums - tas viss padara cilvēkus neuzmanīgus un izmet no laika zonas (padarot nejutīgus pret laika plūdumu).

2011. gadā Djūkas Universitātes pētnieki vaicāja vairākiem kāršu spēlmaņiem eksperimentu gaitā uzlabot spēļu rezultātus un iegūt pēc iespējas lielāku laimestu. To viņi varēja paveikt vien ar 3 instrumentiem: palielinot lielākā iespējamā laimesta summu, samazinot mazākā iespējamā zaudējuma summu vai palielinot iespēju vinnēt. Kad eksperimenta dalībnieki tika atturēti no naktsmiera vien vienu nakti, viņi jau sāka atmest lēmumus, kas izvairītos no zaudējumiem, bet vairāk sāka pieņemt riskantus lēmumus, kas it kā ļautu maksimāli palielināt iespējamo laimestu. Citos vārdos, miega bads spēlmaņos norāva bremzes priekš’ riskantu lēmumu pieņemšanas. Turklāt riskantu lēmumu pieņemšanas uzvedība nebija vienīgās novērotās pārmaiņas, tādas tika novērotas arī smadzeņu daļā, kas atbildīga par negatīvu vai pozitīvu rezultātu izvērtēšanas procesiem.
 

Miega bads ietekmē kā smadzenes, tā spēju mācīties

Vēl viena smadzeņu daļa, ko dramatiski spēj ietekmēt miega bads, ir hipokamps. Tā ir nozīmīga smadzeņu struktūra, kas ir atbildīga par spēju mācīties, atmiņu uzglabāšanu un arī emocionālā stāvokļa regulēšanu. Ja cilvēkam iztrūkst kaut viena nakts pilnvērtīga miega, spēja uztvert un uzglabāt jaunu informācijas apjomu ievērojami sarūk.

Tas tika pierādīts kādā pētījumā, kur dalībnieki, kas cietuši no miega bada, spēja atcerēties neiedomājami mazāk attēlu nekā tie, kas naktī bija labi atpūtušies. Tāpat arī miega bada dalībnieku smadzeņu daļā hipokampā bija ievērojami mazāka aktivitāte kā pārējiem, kas izskaidro nespēju uzņemt tik daudz informācijas vienkopus.

Alternatīvs skaidrojums miega bada dalībnieku vājākajiem rezultātiem ir tāds, ka hipokampam nepieciešams miegs, lai pār-lokalizētu informāciju citās smadzenes daļās, jo hipokamps ir jau piepildīts līdz malām un vairs nespēj uzņemt jaunu informācijas devu.
 

Ko mēs varam mācīties no Tripa nomodas maratona

Tripa stāsts diemžēl nav ar laimīgām beigām. Īsi pēc viņa palikšanas-nomodā-maratona 200 stundu garumā pajuka viņa laulības, drīz vien viņš zaudēja darbu un karjeru radio. Jau 1964. gadā viņa rekordu pārspēja kāds vidusskolēns Rendijs Gārdners no Santjago, kuram izdevās palikt nomodā veselas 264 stundas.

Tripa neveiksmēm diezin vai ir kāds sakars ar nomoda maratonu. Vairākiem citiem, kas tāpat centās lauzt Tripa rekordu, netika novērotas turpmākas neveiksmes publiskajā vai privātajā dzīvē. Tomēr ir lietas, ko mēs varam mācīties no Tripa pieredzes.

Daudz cilvēku visā pasaulē neguļ pietiekami daudz stundas naktī, jo savu laiku tā vietā atvel darbam. Īpaši slikti miegu ietekmē darbs pie zilās gaismas ierīcēm. Šīs ierīces ne tikai apgrūtina iemigšanu, bet arī ietekmē miega kvalitāti un kvantitāti.

Mums nepieciešams sev un apkārtējiem atgādināt miega milzu nozīmi, kā arī tā ietekmi uz mūsu smadzenēm un to darbību! Laiks, ko mēs ieguldām pilnvērtīgām nakts miera stundām, ir būtisks ieguldījums mūsu gudrībai, smadzeņu potenciālam, spējai pieņemt prātīgākus un gudrākus lēmumus, kā arī, protams, laimīgākai dzīvei! Galu galā - tā mums tikai viena.

Par miegu!
 

Avots: https://migraineagain.com/lack-of-sleep-affects-the-brain-personality/

Dalies