Dažkārt svētki ir tieši tas, kas mums nepieciešams, lai mierā un klusumā sakārtotu savas domas un vēl paveicamos darbus. Vai arī –, lai beidzot izgulētos, pasportotu, paelpotu svaigu gaisu un atrastu laiku savu prioritāšu pārskatīšanai.
Taču daudziem no mums svētki asociējas ar mīnu lauku, kur jāizvairās no stresa pilniem ceļojumiem, gardiem, bet pārlieku trekniem ēdieniem, alkohola (varbūt – atkarību izraisošam vielām?) un mežonīgām ballītēm, kas ilgst līdz saules gaismai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto, vismazāk mums nepieciešami ir kāda uzbrukumi un pārmetumi.
Lai palīdzētu ar to tikt galā, esam sagatavojuši tev dažus padomus, ko paturēt prātā svētku laikā.
Organizēts plāns ļaus tev izvairīties no “pēdējā brīža dāvanu” izmisīgas meklēšanas un iegādāšanās, turklāt Tev būs vairāk laika, ko pavadīt ar saviem mīļajiem svētkos, kad lielākā dāvana taču patiesībā ir kopā būšana.
Darāmo darbu saraksts ne vien samazinās stresu, bet arī palīdzēs saglabāt koncentrēšanās spējas. Savukārt, bez šāda saraksta nepadarītie darbi lēnām grauzīs tavas koncentrēšanās spējas darbā un ikdienā, lai galu galā tu attaptos izmisuma pilnā situācijā.
Nereti svētku sezonas ir tik piepildīta ar dažādiem notikumiem, ka aizmirstas pat ievilkt elpu.
Paej soli nost no virtuves vai pūļa – dziļi ieelpo un izelpo. Pareizi veikta ieelpa un izelpa nomierinās un, iespējams, palīdzēs arī tikt galā ar svētku stresu.
Galvenā doma ir nomierināt ķermeni un palēlināt arī elpošanu, tādā veidā ‘’ieslēdzot ķermeņa atpūtas režīmu’’ ar zemāku asinsspiedienu un vispārēji labāku pašsajūtu.
Nauda tiek uzskatīta kā vislielākais stresa veicinātājfaktors. Pat vairāk nekā darbs vai ģimene. Lai izbēgtu no nevajadzīgas sevis šaustīšanas, esi reāls par savu budžetu un iespēju visiem iegādāties dāvanas – tādā veidā tu pasargāsi gan sevi, gan savu sirdsmieru.
Skaidrs, ka svētkos neizbēgt no gardiem un trekniem ēdieniem, tomēr svarīgi ir apzināties mēru, jo sabalansēts uzturs ir cieši saistīts ar stresa līmeņa pazemināšanu – zinātniski pierādīts fakts.
Ja šobrīd jūties izsists no līdzsvara, cepta ola vai alkohols patiesi neuzlabos tavu omu, gluži pretēji – pat paaugstinās tavu stresa līmeni. Pilngraudu ēdieni, liesa gaļa, svaigi dārzeņi un augļi var būt tavs glābiņš!
Stresa pazīmes pat ikdienas situācijā ir tik bieži sastopamas, ka dažkārt tās ir grūti dentificēt. Līdz ir jau par vēlu, lai glābtu situāciju.
Mēģini novērot šādas fiziskas pazīmes:
Uzstādi izpildāmus mērķus laikā, kad apkārt jau valda tik daudz spiediena. Tā vietā, lai pagūtu sagatavot un uzservēt neskaitāmus ēdienus svētku vakariņām, paliec pie reāliem mērķiem un tā vietā, lai rautos uz pusēm pie pannām, kastroļiem un saldajiem, pavadi laiku ar ģimeni. Ģimene augstāk novērtēs laiku, kas būs pavadīts ar tevi pašu, nekā neskaitāmi daudzos ēdienus, ko steigsi gatavot.
Vēl viens zinātniski pierādīts fakts – mūzika spēj nomierināt. Lai samazinātu asinsspiedienu un nomierinātu savu uzbudinājumu, izvēlies kādu sev patīkamu melodiju un sajūti, kā miers ieplūst tevī. Vairākos pētījumos pierādīts, ka relaksējošu efektu visam ķermenim sniedz klasiskā mūzika, piemēram, Bēthovena, Mocarta vai Verdi skaņdarbi, kā arī dažādas dabas skaņas.
Kādā pētījumā, kas publicēts šī gada sākumā Lielbritānijas Kardiovaskulārās biedrības konferencē, tiek apgalvots, ka ātra tempa mūzika, kas patiesībā ir lielākā daļa mūsdienu popmūzikas, vai nu nekādā mērā neietekmē cilvēka sirds ritmu, vai patiesībā to paātrina!
Pavadot laiku ar ģimeni vai draugiem, tu kavējies atmiņās – gan labās, gan ne tik pozitīvās. Apstājies uz minūti, lai izbaudītu šo laiku, ļaujies smiekliem un aizmirsti par svētku radīto stresu.
Seton Holas Universitātes pētījums liecina, ka smiekli un joga ir visefektīvākie līdzekļi cīņā ar stresu!
Pastāsti savam draugam par to, kas tevī rada vislielāko stresu – tas ne tikai tev palīdzēs to "palaist vaļā", bet arī noņems pārlieku lielo atbildības spriedzi, kas gulstas uz taviem pleciem.
Zvans draugam noder ne tikai tad, kad tev ir jāatbild precīzi uz "Vai gribi būt miljonārs?’" fināla jautājumu. Draugi ir labākais atbalsts situācijās, kad nepieciešams tikt galā ar sāpīgiem jautājumiem, nodrošinot ar emocionālo vai materiālu atbalstu un palīdzot ar informāciju. Vēl vairāk – Amerikas Psiholoģijas asociācija 2014. gadā veica pētījumu. Tajā 43% amerikāņu, kuri atklāja, ka viņiem nav nevienas tuvas personas, pie kuras griezties emocionālā atbalsta nepieciešamības gadījumā, atzina, ka viņu stresa līmenis pēdējā gada laikā ir paaugstinājies.
Labs un pilnvērtīgs miegs ir kritisks nosacījums, lai saglabātu veselīgu ķermeni, emocionālo stāvokli un koncentrēšanās spējas. Tāpat pilnvērtīgs miegs palīdz saglabāt mieru stresa situācijās, ziņo pētījuma dati, kurā tika aptaujāti 53 pieaugušie bez veselības problēmām, katram no tiem bija atšķirīgs stundu ilgums, ko velta miegam.
Tā pētījuma dalībnieku grupa, kuri nebija veltījuši miegam paredzētās stundas, ziņoja par augstāku stresa, trauksmes un dusmu līmeni, salīdzinot ar kontroles grupu. Pētījumā tika apstiprināta nepietiekama miega un sliktas pašsajūtas (fiziskās un emocionālās) saistību.
Gandrīz nekas nav labāks par pēcpusdienas snaudu pēc kārtīgām svētku pusdienām. Turklāt šis ir labs veids, kā cīnīties ar stresu un tā izraisītajām sekām! Kādā pētījumā dalībniekiem ļāva nosnausties pēc negulētas nakts, kā rezultātā tika secināts, ka viņiem ir samazinājies kortizola un citu stresa saistīto hormonu līmenis.
Jebkāda kardiovaskulāra slodze stimulē labu pašsajūtu un veicina laimes hormona – endorfīna izdalīšanos. Pirms kārtīgas maltītes dodies nelielā skrējienā pa parku vai pēc ēšanas izej laukā pastaigāt. Šādas aktivitātes var palīdzēt mazināt ne vien smaguma sajūtu vēderā, bet arī uzlabot emocionālo labsajūtu, it īpaši pēc garas dienas ar radiniekiem un bagātīgu svētku mielastu!
Aptuveni trešdaļa iedzīvotāju nekad nav konsultējušies ar ārstu par savām galvassāpēm un kā tikt galā ar šo sāpju izraisīto stresu. Tajā pašā laikā hronisks stress kļūst par vispārējās veselības traucējumu lielāko cēloni.
Piesakies vizītei pie sāpju speciālista
Ja tu neesi drošs, pie kāda ārsta vislabāk vērsties veselības problēmu gadījumā, no sākuma to pārrunā ar savu ģimenes ārstu.
Atzīsti – lai cik jauki arī nebūtu vismaz reizi gadā kopīgi sanākt kopā ar saviem mīļajiem, tomēr ne vienmēr izdodas saglabāt mierīgu prātu nospiedošajā svētku laikā. Tomēr pat situācijās, kad jūs esat sapulcējušies nelielajā, bet omulīgajā vecmāmiņas dzīvoklītī, tu tāpat vari izbēgt no šīs ‘’klaustrofobiskās’’ satikšanās.
Pagājušajā gadā Minesotas Universitātes psihologs Viljams Dohertijs žurnālam Vox atklāja: ’’Nav iespējams paredzēt, kad tevi varētu piemeklēt stresa radīts sabrukums, tādēļ jārīkojas savlaicīgi – jāsagatavo augsne! Organizē kāršu vai galda spēles dažādās istabās vai dodies nepiespiestā pastaigā ar kādu no radiniekiem. Necenties klusiņām nozust viens pats, jo tas piesaistīs uzmanību un radīs neizpratni, tā vietā iesaisties dažādās spēlēs un aktivitātēs kopā ar bērniem vai piedāvā palīdzību virtuvē!’’.
Vislabākais padoms tiem, kas mēģina sadzīvot ar stresu, ir mēģināt radušos situāciju atrisināt uzreiz! Ja stresa situācija tiek ignorēta, ikdienas stresiņi var pāraugt hroniskā nepārtrauktā stresā, kas var rezultēties mūžīgā trauksmes sajūtā, depresijā vai veģetatīvoā distonijā.
Sekojot šiem vienkāršajiem padomiem, spēsi aizvadīt svētku sezonu bez liekiem pārdzīvojumiem un uztraukumiem. Mazāk migrēnas lēkmju nozīmē labāku pašsajūtu un iespēju vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni un cilvēkiem, kas tev rūp!
Avots: https://migraineagain.com/tips-for-beating-holiday-stress/
Dalies