Pat tavs draugs apšauba faktu, ka tev ir migrēna?

Kas gan tas par draugu, ja viņu nepārliecina tavas migrēnas ciešanas? Varētu padomāt, ka tavam draugam (vai draudzenei) nemaz nepiemīt nekādas empātijas, bet patiesībā ir pavisam vienkārši - viņi tavu slimību patiešām neizprot!

Ir grūti iejusties migrēnas pacienta ādā un saprast, kā tas ir - dzīvot ar migrēnu vai jebkuru citu “neredzamo slimību’’. Īpaši tad, ja trūkst personīgas pieredzes vai zināšanu šajā jautājumā.

Šajā rakstā atradīsi dažus vērtīgus padomus, ar kuriem varēsi padalīties draugu lokā, lai arī līdzcilvēki labāk izprastu tavas sajūtas.

Visi vismaz reizi mūžā esam dzirdējuši vai paši saskārušies ar sabiedrībā pieņemtiem stereotipiem, kas saistīti arī ar tādām slimībām kā migrēna. Ja kāds draugs ir saaukstējies, vari doties ciemos ar augļiem – dzīvo vitamīnu devu, pavadīt laiku kopā, skatīties filmas vai seriālus un ļaut, lai zāles un atpūta veicina ātrāku atveseļošanās procesu. Turpretī, ja tavam draugam diagnosticē migrēnu, viss vairs nav tik vienkārši. Tikai šādos brīžos nākas apzināties, cik nozīmīgi ir neatstāt savus tuvos vienus.

5 ieteikumi, kā būtu jāizturas pret cilvēku, kurš sirgst ar hronisku saslimšanu

Dzīvot ar hronisku slimību nekad nav un nebūs viegli, bet atbalsts un drauga stiprais plecs var palīdzēt pārvarēt dzīves grūtos brīžus. Ja tev nav personīgās pieredzes, ieskaties sagatavotajos padomos, kā rīkoties un izturēties pret tuvinieku, kas sasiets hroniskas slimības valgos.

Es tev ticu!

Bieži vien hroniskās slimības, t.sk., psihiskās saslimšanas tiek uztvertas kā “neredzamās slimības”. Cilvēki, kas cieš no šāda veida saslimšanām, daudzkārt ir spiesti saskarties ar līdzcilvēku un reizēm pat paši savām šaubām par slimības eksistenci, biežo klātesamību un paliekošajām sekām. Kad kāds izskatās vesels, patiesi var būt grūti noticēt, ka šī cilvēka pašsajūta neatbilst ārējam izskatam, tādēļ ticība un empātija no līdzcilvēkiem ir īpaši nozīmīgas, pat ja ārējais izskats neliecina par jebkāda veida hronisku saslimšanu.

Vai tu vēlētos kompāniju?

Cilvēkiem, kuriem ikdienā nākas sadzīvot ar hroniskām slimībām, ir gandrīz neiespējami sniegt konkrētu noteiktu atbildi, piemēram, par ierašanos pasākumā, kas paredzēts nākamajā nedēļā vai pat šovakar. Iespējams, ka pat daudz kvalitatīvāks un jautrāks kopā pavadīšanas laiks būs tieši mājās, nevis ārpus tām. Pie kam - tavs draugs varētu vēlēties kādu mirkli pabūt vienatnē un klusumā. Pārliecinies, ka dažkārt tu vari savus plānus pielāgot viņa vēlmēm un atpūsties tad, kad arī draugs jūtas labi. Bieži vien šo atziņu var saprast tikai ar laiku, bet - labāk vēlāk, nekā nekad! To ir svarīgi piefiksēt un atcerēties.

Nekādu problēmu!

Viena no hronisko slimību “blaknēm” (it kā hroniska slimība jau tā nenozīmētu mūžīgu cīņu ar blaknēm) ir pastāvīgā apgrūtinājuma sajūta, kad šķiet - ģimenei un draugiem esi palicis tikai par smagu nastu. Ja nu gadījumā tavam draugam, kam diagnosticēta hroniska saslimšana, pēkšņi ir jāatsaka plāni vai nepieciešama palīdzība, zini, ka viņš to nedarītu, ja vien tas nebūtu absolūti vajadzīgs. Apliecini, ka tev tas nesagādās nekādas problēmas vai apgrūtinājumu, un neieber sāli jau tā dziļajā vainas apziņas brūcē. Tā vietā esi atvērts un sniedz palīdzīgu roku arī dzīves tumšākajos mirkļos. 

Es pat nespēju iedomāties, kam tev jāiet cauri, bet man rūp!

Galvenā atšķirība starp līdzjūtību un empātiju ir veidā, kā mēs komunicējam ar cilvēku, kurš ilgojas būt mīlēts un pieņemts. Ir ļoti svarīgi, lai šīs personas var atklāt savas izjūtas, nebaidoties ļauties arī bailēm un sāpēm, nejūtoties apdraudēti un nekļūstot par upuri izsmieklam, tikai tādēļ, ka apkārtējie neizprot un nevēlas iedziļināties slimībā. Patiess draugs nekad mūžā neteiktu tādus vārdus kā “Nu, vismaz...” vai “Varētu būt arī sliktāk”. Sniedz savam draugam telpu un laiku, ļauj sajusties tā, ka tev rūp, tu vēlies klausīties un būt līdzās.

Dažkārt vārdi ir lieki.

Reizēm labākais, ko vari darīt, ir uzklausīt otru un sniegt mierinošu apskāvienu. Ja tev nav ne jausmas, kas kādā situācijā būtu jāsaka vai kā jārīkojas, neuztraucies, tas ir normāli. Diezgan droši, ka tavs draugs nemaz necer, ka  tev būs kādi maģiski pilieni vai padomi, kas pēkšņi liktu izgaist visām līdzšinējām problēmām un sāpēm. Patiesībā jau cilvēkam ir nepieciešams kāds, kas spētu sniegt komforta sajūtu un mierinājumu brīžos, kad paša spēki ir izsīkuši, cerot uz labāku nākotni.

Svarīgi ir atcerēties, ka jūsu draudzības krustpunkts nav tava drauga slimība. Tā ir nejēdzīga apstākļu sakritība, tomēr slimība taču nedefinē cilvēka patieso būtību. Kā jebkurās citās attiecībās, arī draudzībā ir jākoncentrējas uz pozitīvo – sajūtām vai darbībām, kas jums ir kopīgas vai ko mīlat kopā darīt.

Visticamāk, nāksies pielāgoties, mainīt pat dažus savus ieradumus vai atteikties no kaut kā, lai tā vietā pavadītu laiku kopā ar cilvēku, kuram tava klātbūtne varbūt tieši tajā mirklī ir visnepieciešamākā. Galvenais atceries – ar uzmanības veltīšanu un savstarpēju izpratni vienam par otru jūs spēsiet atrast savas draudzības zelta vidusceļu.

 

Avots: https://migraineagain.com/when-a-friend-resents-or-doubts-your-migraines/

Dalies