Publikācijas

5 ieteikumi emocionālās labsajūtas uzlabošanai

Sācies jauns gads – ikviens no mums ir apdomājis, kādus mērķus un ieceres vēlētos šogad īstenot, tomēr neaizmirsīsim, ka veselībai un labsajūtai vajadzētu būt prioritātei. 

5 ieteikumi emocinālās labsajūtas uzlabošanai, kas var palīdzēt justies labāk, īpaši, ja ikdienā saskaries ar trauksmi, depresiju vai kādiem citiem psihoemocionālās veselības traucējumiem. 

1. Raksti dienasgrāmatu 

Bieži vien mēdzam turēt emocijas sevī līdz brīdim, kad jau esam uz sabrukuma robežas un saprotam – visa kā ir pārāk daudz. 

Padoms: Katru dienu velti pāris minūtes laika, lai pierakstītu savas domas un emocijas, tādā veidā atbrīvojot prātu no visa liekā un nevajadzīgā. Rakstīšana arī ir fiziska kustība, kas palīdz samazināt fizisko spriedzi ķermenī.  

Ir daudz un dažādi dienasgrāmatu veidi, tāpēc nebūs grūti izvēlēties sev vispiemērotāko. Atceries – tu vari rakstīt par pilnīgi visu – viss atkarīgs no tavām vēlmēm, hobijiem vai garastāvokļa. 

2. Izmēģini meditāciju

Pavisam noteikti ikviens no mums ir dzirdējis vai lasījis par meditāciju. Vai tev šķiet, ka tas nav īsti priekš tevis? Patiesībā, meditācija nemaz nav tik sarežģīta vai grūti izpildāma, kā sākotnēji varētu šķist. Tās pamatā ir praktisks vingrojums, kura laikā tiek koncentrētas domas, tiecoties uz savu dziļāko "Es" būtību. 

Padoms: Izpēti un izvēlies sev atbilstošāko meditācijas veidu, jo katram no tiem ir nepieciešams apgūt citādākas prasmes vai iemaņas.

Apzinātība ir meditācijas forma, kas pēdējo gadu laikā iemantojusi ievērojamu popularitāti. Tā ir koncentrēšanās uz brīdi būt šeit un tagad. Katru dienu, veltot aptuveni 20 – 30 minūtes apzinātai meditācijai, vari pozitīvā veidā ietekmēt savu emocionālās labsajūtas līmeni un domāšanas veidu. 

3. Vairāk smejies

Visiem labi zināmais teiciens: "Smiekli ir labākās zāles" patiesībā ir ļoti patiess, ja to attiecina uz psihoemocionālo veselību. Patiesa smiešanās, tā no sirds, samazina stresu un atslābina muskuļus vēl aptuveni 45 minūtes pēc smiešanās.

Pozitīvā ietekme uz organismu: smiešanās pazemina asinsspiedienu, stresa hormona līmeni, uzlabo sirds un asinsvadu veselību, paaugstina endorfīnu (laimes hormona) izdalīšanos un samazina fiziskas sāpes. Smiekli mazina satraukumu un dusmas, tie spēj sniegt pozitīvāku skatījumu uz dzīvi. 

Šajā gadā apņemies vairāk laika pavadīt kopā ar cilvēkiem, kuru kompānijā jūties labi un ar kuriem kopā vari pasmieties – tā patiesi un no sirds. 

4. Uzņem vitamīnus un minerālvielas

Nenoliedzami – vitamīni un minerālvielas ietekmē mūsu veselību, kā arī fizisko un emocionālo labsajūtu. Specifiski vitamīni un uztura bagātinātāji var ietekmēt noskaņojumu, daži no tiem – pat kļūt par veidu, kā vislabāk pārvarēt stresu un trauksmi. 

5 vitamīni un minerālvielas, ko ieteicams uzņemt katru dienu: B vitamīns (piemēram, B-12, B-6), D vitamīns, kalcijs, dzelzs un magnijs. 

Pārtikas produkti, kas satur vitāli svarīgos vitamīnus un minerālvielas: 

• Magnija avoti: rieksti, sēklas, kartupeļi, spināti, banāni
• Kalcija avoti: piena produkti, pilngraudu pārslas, sēklas, mandeles
• D vitamīna avoti: olu dzeltenums, augu valsts pieni (sojas, mandeļu, kokosriekstu), jūras veltes
• B vitamīna avoti: piena produkti, rieksti, sēklas, olas un pilngraudu produkti. 

5. Velti laiku hobijam

Kad dzīve uzliek pārāk daudz pienākumus un atbildības, dažkārt vieglāk šķiet pacelt rokas un atzīt sakāvi. Neraugoties uz aizņemtību, vienmēr centies ieplānot laiku kāda hobija attīstīšanai. Hobijs spēj lieliski novirzīt domas, kā arī kaut uz mirkli spēsi izlauzties no steidzīgās, darbu pilnās ikdienas rutīnas, pavadot laiku tikai ar sevi. Veltot laiku tam, ko tu patiesi mīli darīt, iegūsi tikai vairāk enerģijas un motivācijas, lai spētu efektīvāk tikt galā ar uzticētajiem pienākumiem un uzdevumiem.

Avots: https://www.psyarticles.com/health/take-care-of-your-mind.htm