Publikācijas

Dabas dziedinošais spēks

Sandra Slūka (Klīniskā psiholoģe)

“Veselā miesā vesels gars” – tā skan viena no mūsu senču gudrībām un ne velti. Fiziskā un psihiskā veselība iet roku rokā, tādēļ ir svarīgi rūpēties par tām abām vienlaicīgi un regulāri. Labs miegs, ēdiens un fiziskās aktivitātes ir trīs būtiski aspekti fiziskajam ķermenim. Savukārt, psihiskās veselības pamatā ir emocionāla labbūtība, kas palīdz tikt galā ar dzīves izaicinājumiem un stresa situācijām, attīstīties, realizēt savu potenciālu, strādāt un veidot attiecības ar apkārtējiem. Diemžēl veselības jomas pētnieki saredz tendenci, ka aizvien vairāk cilvēku piedzīvo dažādas psihiskās saslimšanas. Izdegšana, depresija un trauksme mūsdienās vairs nav nekādi svešvārdi. Liels darbu un pienākumu apjoms, neprognozējami notikumi, attiecību sarežģījumi ikdienā vai atsevišķos dzīves posmos var būt laba augsne, lai sētu nomāktību un satraukumu pat emocionāli visnoturīgākajos cilvēkos. Kā rezultātā pavisam viegli ir iekrist rūpju un raižu virpulī.

Pētījumi rāda, ka rūpēs par savu fizisko un mentālo veselību kritiski nepieciešams ir cilvēka kontakts ar dabu. Pat neilga pastaiga ikdienā spēj mazināt stresa hormona kortizola līmeni, uzlabot domāšanas funkcijas, koncentrēšanās spējas, atmiņu, empātiju un pat sociālās prasmes. Cik tad daudz ir pietiekami? Lai gan šis jautājums kopumā ir mērāms pēc katra individuālās vajadzības, atsevišķi pētnieki secinājuši, ka cilvēki, kuri vismaz 2 stundas nedēļā atrodas dabā, norāda uz labāku pašsajūtu un produktivitāti. Krāsu psiholoģijā nomierinošu un atslābinošu ietekmi uz nervu sistēmu visefektīvāk sniedz zaļā un zilā krāsa un, iespējams, tas tādēļ, ka šīs divas krāsas dabā ir visvairāk sastopamas. Ilgtermiņa pētījumā Dānijā tika secināts, ka bērniem, kuri dzīvojuši apkaimēs ar daudz zaļo zonu bija par 55% zemāks risks uz vairākiem psihiskās veselības traucējumiem vēlāk dzīvē, t.sk depresiju, garastāvokļa traucējumiem, šizofrēniju, ēšanas traucējumiem un atkarībām, salīdzinājumā ar tiem bērniem, kuri bija uzauguši apkaimēs ar mazāku piekļuvi dabai ikdienā.

Cilvēks ir dabā un daba ir cilvēkā. Pat mūsu garastāvoklis līdzinās laikapstākļiem. Var būt silti vasaras vakari bez vēja pūsmas, var būt vētras un ilgstoši apmācies. Var būt periodi, kad mūsos mostas enerģija un plaukst dzīvesprieks, un ir brīži, kad gribētos saritināties un pārziemot kā lāčiem vai ežiem. Dziļi izjustas attiecības ar dabu ir vērtīgas un pozitīvi ietekmē ne tikai cilvēku, bet arī vidi. Būšana dabā veicina dabas kā vērtības apziņu un pieaug cilvēka atbildība, kā arī vēlme rūpēties par vides aizsardzību. Veidojas simbiotiska savienība, kur tiek dots un saņemts abpusēji. Tādējādi attiecības ar dabu var mazināt arī vientulības un sociālās izolācijas sajūtu.

Protams, daba neatrisinās visas problēmas. Tomēr profilaktiski un arī veseļošanās procesā fiziskās aktivitātes un kontakts ar dabu ir vienkāršs un ikvienam pieejams resurss. Veidi, kā mēs varam piedzīvot dabu ir tik dažādi - apzināti ieklausoties apkārtnes skaņās, sajūtot, kā smaržo gaiss un kā vējš spēlējas matos. Pieskaroties koka raupjajai mizai vai sajūtot zemi rokās, strādājot dārzā. Tā ir terapija, ko daba sniedz bez maksas. Psiholoģijā to sauc par sazemēšanos, bet to var saukt arī par sazināšanos - ar sevi, savu ķermeni, ar savu vietu dabā. Dabas klātbūtne mūsu iztēlē vai atmiņās arī spēj būt dziedinoša. Dzīves steigā bieži aizmirstam apstāties un paskatīties uz dzīvi vienkāršāk. Dažkārt vispalīdzošākās lietas ir tās, kas mums ir tepat blakus un šķiet pašsaprotamas. Pieņemsim un novērtēsim tās ar pateicību!

 

Barragan-Jason, G. Loreau M., et.al. (2023). Psychological and physical connections with nature improve both human well-being and nature conservation: A systematic review of meta-analyses. Biological Conservation, Vol. 277

Weir, K. (2020). Nurtured by nature. Psychological research is advancing our understanding of how time in nature can improve our mental health and sharpen our cognition, Vol. 51, No. 3