Publikācijas

Emociju daudzveidība un izpaušanas iespējas

Daiga Zadināne (Klīniskā un veselības psiholoģe, EMDR terapijas metodes lietotāja (2. līmenis))

Emociju jēdziena skaidrojums agrāk un tagad

Ilgu laiku valdīja uzskats, ka emocijas ir reakcijas uz notiekošo un emociju pieredze un izpausmes ir universālas dažādās kultūrvidēs (Darwin, 1872; Ekman, 1992). Tika pieņemts, ka ir kāda pamata emociju kopa, no kuras izriet pārējās emocijas, līdzīgi kā no pamatkrāsām tiek atvasinātas pārējās krāsas. Mūsdienu zinātne (psiholoģija, neirofizioloģija, antropoloģija) ienes lielas izmaiņas emociju skaidrojumā.

Pēdējās desmitgades zinātniskie pētījumi (Hohwy, 2013; Barret et al., 2017) parāda, ka cilvēku galvas smadzenes nevis tikai reaģē uz pasauli, bet konstanti paredz (simulē) to un salīdzina savas prognozes ar ienākošo sensoro informāciju. Paredzēšana ir daudz efektīvāka nekā reaģēšana – tā neprasa piepūli, notiek automātiski un ir pamatā cilvēka pieredzei un rīcībai. Konstruēto emociju teorija (Barrett et al., 2017), kas ir saskaņā ar galvas smadzeņu prognostisko dabu, ietver šādas atziņas:

• cilvēka emocijas rodas viņa paša smadzenēs,
• emociju pamatā ir afekts (nepārtraukts organisma sajūtu kopums), ko var raksturot ar tādām neirofizioloģiskām dimensijām kā valence (nepatika-patika) un ierosa (zema-augsta izpausmes intensitāte),
• cilvēks piešķir nozīmi savam konkrētā brīža afektam, piemeklējot tam no savas līdzšinējās dzīves pieredzes vispiemērotāko emociju konceptu (nosaukumu),
• ar emociju konceptiem cilvēks paredz un arī skaidro piedzīvoto realitāti,
• emocijas ir kā pamats rīcībai – jo vairāk emociju vārdu cilvēks zina, jo vairāk viņam ir apzinātas rīcības iespēju.

Emociju daudzveidība

Dažādās kultūrvidēs ir sastopama liela emociju konceptu, to pieredzes un izpausmju variācija. Piemēram, kādā pētījumā (Jackson et al., 2019), kurā tika salīdzināti vārdi un to nozīmes 2474 valodās, emociju dažādība bija trīs reizes lielāka nekā krāsu. Citā pētījumā (Waelen, 2023) tika skaidrots, kāpēc mākslīgais intelekts arvien cieš neveiksmes emociju nolasīšanā no sejas izteiksmēm – emociju daudzveidība ir pārāk plaša, un tā lielā mērā izriet no kultūras, valodas, konkrētās situācijas un katra cilvēka zināšanām un pieredzes.

Individuālistiskās sabiedrībās emociju regulācijā vairāk raksturīga emociju izpaušana. Kolektīvisma sabiedrības atzīst lielāku emociju kontroli ģimenes un draugu lokā sociālās harmonijas vārdā, savukārt individuālistiskas sabiedrības mazāk izrāda nepatīkamas emocijas pret svešiniekiem (Ramzan & Amjad, 2017). Ir svarīgi paturēt prātā, ka emociju apspiešana saistāma ar paaugstinātu psihisko un fizisko problēmu risku, vājākām psiholoģiskās un sociālās pielāgošanās spējām.

Cilvēka uzvedība izriet no izmantoto emociju regulācijas stratēģiju daudzveidības un elastības to pielietojumā dažādās situācijās (Blanke et al., 2020). Tiek uzskatīts, ka tieši šie aspekti, nevis kāda atsevišķa stratēģija mazina nepatīkamo afektu un veicina cilvēka labklājību.

Kā veselīgi paust savas emocijas?

• vispirms ir jātrenē sevi regulāri pievērst uzmanību savam afektam – cik ne-/patīkams un intensīvs tas ir,
• kad konkrētā brīža afekts ir apzināts, var piemeklēt emociju vārdu/s tam, kas tiek piedzīvots,
• ja ir grūti atrast piemērotu emociju vārdu vai ir mazs šo vārdu krājums, var izmantot internetā atrodamus emociju apļus, sarakstus vai grāmatnīcās nopērkamas emociju kartītes; papildus emociju vārdu krājumu var paplašināt, lasot grāmatas, skatoties filmas, sarunājoties ar līdzcilvēkiem,
• jāatceras, ka nav labu vai sliktu emociju – tās, atbilstoši afektam, ir drīzāk patīkamas vai nepatīkamas, galvenais ir atzīt sev, ka “jā, šādi es šobrīd jūtos”,
• kad emocija apzināta, ir svarīgi sev pajautāt, ko mans organisms ar manu afektu cenšas man pateikt – par kādām ne-/piepildītām vajadzībām tas man signalizē? (iespējams, tas norāda uz izsalkumu vai nogurumu, bet varbūt uz to, ka kāds pārkāpis manas robežas un man nepieciešams atgūt drošību),
• visbeidzot jāpieņem lēmums, ko es tagad ar savu emociju darīšu – iespējams, man šobrīd nav izdevīgi savu emociju paust uz āru, bet varbūt ir tieši pretēji – varu un izvēlos to paust ar vārdiem, darbību, mākslas līdzekļiem – krāsām, skaņām, kustībām utt.; es varu izvēlēties baudīt apmierinātās vajadzības vai parūpēties par nepiepildītajām vajadzībām,
• jāpatur prātā, ka, piedzīvojot ļoti intensīvas emocijas, mūsu lēmumu pieņemšanas spējas ir apgrūtinātas, līdz ar to tādās situācijās vispirms jāpalīdz sev nomierināties,
• jāatceras, ka katram cilvēkam ir tiesības justies, kā viņš jūtas, bet tajā pašā laikā viņš (pieaugušais) ir arī atbildīgs par to, ko ar savām emocijām dara, jo tās ir viņa smadzeņu radītas,
• jāņem vērā, ka mēs varam tikai aptuveni nojaust, kādas emocijas izjūt citi, un uzzināt, kā otrs patiesi jūtas, varam tikai pajautājot.

Pastāv robežas, cik katrs cilvēks var emocionāli izturēt. Runājot par šīm robežām, tiek lietots jēdziens tolerances logs (Siegel, 1999) – virs augšējās robežas cilvēka izjustās emocijas viņa nervu sistēmai ir par intensīvu, savukārt zem apakšējās robežas viņš var justies nejūtīgs. Cilvēks var apzināties un efektīvi paust savas emocijas tikai tad, ja izjūt tās sava tolerances loga robežās. Ja dzīves laikā piedzīvoti emocionāli satricinoši vai traumatiski notikumi, tolerances logs var sašaurināties. Ja pamanāt, ka piedzīvojat brīžus, kur intensīvu emociju iespaidā zūd kontrole, vai arī Jums šķiet, ka neizjūtat nekādas emocijas, un Jums tas traucē, var noderēt psihologa, ārsta-psihoterapeita vai psihoterapijas speciālista konsultācijas.

Atsauces:

Barrett, L. F. (2017). The theory of constructed emotion: an active inference account of interoception and categorization. Social cognitive and affective neuroscience, 12(1), 1-23.

Blanke, E. S., Brose, A., Kalokerinos, E. K., Erbas, Y., Riediger, M., & Kuppens, P. (2020). Mix it to fix it: Emotion regulation variability in daily life. Emotion, 20(3), 473.

Darwin, C. (1872). The expression of emotions in animals and man. London: Murray, 11(1872), 1872.

Ekman, P. (1992). An argument for basic emotions. Cognition & emotion, 6(3-4), 169-200.

Hohwy, J. (2013). The predictive mind. OUP Oxford.

Jackson, J. C. et al. (2019). Emotion semantics show both cultural variation and universal structure. Science, 366(6472), 1517-1522.

Ramzan, N., & Amjad, N. (2017). Cross cultural variation in emotion regulation: A systematic review. Annals of King Edward Medical University, 23(1).

Siegel, D. J. (1999). The Developing Mind: Toward a Neurobiology of Interpersonal Experience.

Waelen, R. A. (2023). The struggle for recognition in the age of facial recognition technology. AI and Ethics, 3(1), 215-222.