Publikācijas

FoMO jeb bailes palaist garām

Dr. Dmitrijs Mjasņikovs (Rezidents psihoterapijā, psihosomatiskajā medicīnā)

Kas ir FoMO?

FoMO jeb bailes palaist garām (angl. fear of missing out) ir salīdzinoši nesen mūsu kultūrā iegājies  vārdu savienojums. To visbiežāk pielieto sociālo tīklu kontekstā, taču tas potenciāli izmantojams arī plašākās ikdienas situācijās.

FoMO var definēt kā bažas par to, ka citiem ir laba pieredze, ko konkrētais cilvēks palaiž garām. FoMO ir raksturīga vēlme būt pastāvīgā komunikācijā ar citiem, zināt, ko dara citi (Przybylski et al., 2013).

Mūsdienu tehnoloģijām un sociāliem tīkliem attīstoties, ir kļuvis vieglāk būt ciešā kontaktā  ar citiem. Šai ērtībai ir arī otra puse – cilvēki izjūt lielāku vēlmi būt tiešsaistē un pat kļūst atkarīgi. Pētījumi pierāda - Facebook lietotājiem nereti ir sajūta, ka jālieto sociālais tīkls arvien biežāk (Fox & Moreland, 2015). Šīs sajūtas viens no iespējamiem skaidrojumiem var būt FoMO.

Salīdzinoši nesenā FoMO koncepta izveide vēl nenozīmē, ka iepriekš šāds fenomens sabiedrībā nav bijis. Tieši otrādi – tas ir vienmēr bijis aktuāls, un katrs no mums to ir piedzīvojis kopš dzimšanas. Iespējams argumentēt, ka sociālie tīkli ir kā tilts, kas ļauj ātri un viegli šo vēlmi – nebūt vienam, iederēties, veidot attiecības ar citiem – apmierināt. Jau 17. gs. Džona Donna prozā “Devotions upon Emergent Occasions” (Pielūgsmes neparedzētos gadījumos) tika minēts, ka “cilvēks nav sala” (angl. “No man is an island"), uzsverot šī fenomena svarīgumu. Tā visaptverošā būtība vijas cauri dažādām kultūrām, jo arī latviešu dzejnieks Kārlis Skalbe 1902. gadā savā dzejolī “Šurp, Brāļi!” uzsver šīs idejas būtiskumu un spēku:

“[..] Šurp, brāļi! Mēs esam jauni,
Plūst plūdi krūtīs no spēka!
Šurp, sirsnīgi plecu pie pleca!
Mums jāuzceļ sadzīves ēka. [..]”

Teorētiskais pamatojums FoMO fenomenam

Šīs idejas ir novērojamas ne tikai mākslā, bet arī dažādās psiholoģijas teorijās. Piemēram,  populārā amerikāņu psihologa un filozofa Abrahama Maslova vajadzību piramīdas vidū parādās “mīlestība un piederība” (Maslow, 1943).

Psihoanalītiķis Eriks Eriksonas, izstrādājot teoriju par psihosociālo attīstību, akcentē vairākus vecuma posmus, jo īpaši periodu “jauns pieaugušais” (angl. young adulthood), kas noris aptuveni no 20 līdz 40 gadu vecumam. Šajā fāzē cilvēki meklē un uztur intīmas attiecības ar citiem cilvēkiem, kuriem var uzticēties (Maree, 2021). Interesanti tas, ka pēc pētījumu datiem FoMO visbiežāk ir sastopams  tieši šajā vecuma grupā (Przybylski et al., 2013), norādot uz potenciālo saikni starp mūsdienu fenomenu un savstarpējām attiecībām.

Vēl viens veids, kā apskatīt šo fenomenu ir caur pašnoteikšanās teoriju (angl. self-determination theory), kurā būtiskās pamattēzes paredz to, ka cilvēkam ir trīs galvenās vajadzības. Šo vajadzību apmierināšanas rezultātā cilvēks uzlabo savu pašsajūtu, spēj pats regulēt sevi, savus emocionālos stāvokļus. Šīs trīs galvenās vajadzības ir autonomija, kompetence un radniecīgums (angl. relatedness). Precizējot, ka ar vārdu radniecīgums ir domāts tāds, kas ir līdzīgs ar citiem, tuvs.

Vēl interesanta teorija, ko būtu vērts apskatīt ir Self-construal teorija (tiešais tulkojums neatspoguļo vārdu salikuma nozīmi, tādēļ paliek oriģinālvalodā), kuras pamatā tiek uzskatīts, ka patība (ar to domājot indivīda uzskatu par sevi, ieskaitot savas īpašības un to, kas viņš ir) veidojas divos veidos (Dogan, 2019):

• viens no tiem ir neatkarīgais, kas paredz to, ka patība attīstās neatkarīgi no citiem cilvēkiem. Šis veids ir vairāk raksturīgs rietumu kultūrām, kurās tiek uzsvērta individualitāte, atšķirība, unikalitāte;
• otrs - Tas paredz to, ka būtiskāka loma ir kopības sajūtai un piederībai kādai grupai. Šis veids vairāk raksturīgs austrumu kultūrām, kurās ir biežāks uzskats, ka “es esmu daļa no kaut kā”.

Maldīgi uzskatīt, ka cilvēki funkcionē vienā vai otrā veidā, drīzāk abi veidi pastāv vienlaicīgi, būtiskākais ir, kurš no veidiem strādā biežāk. Pierādīts, ka cilvēkiem, kuri savas patības veidošanu cieši saista ar attiecības ar citiem, ir biežāk novērojams FoMO (Dogan, 2019).

Kā FoMO ietekmē emocionālo labsajūtu un kad jāmeklē palīdzība?

Var pieņemt, ka FoMO pamatā ir vēlme pēc attiecībām, vēlme nebūt vientuļam, vēlme iederēties grupā.

Savā ziņā FoMO ir normāla cilvēka psihiskās pasaules izpausme, taču vairāki pētījumi liecina, ka arī šai, sākotnēji šķietami normālai parādībai, ir ne tik normālas saistības (Gupta & Sharma, 2021):

• FoMO ir saistība ar lielāku sociālo tīklu lietošanu, kas var pastiprināt sociālo trauksmi.
• Saistība ar samazinātu pašvērtējumu.
• Potenciāla depresīvo simptomu izpausme.
• Biežāka alkoholu un narkotiku lietošana.
• Var pastiprināt jau esošu vientulību.
• Samazināta miega kvalitāte.
• Samazināts akadēmiskais sniegums.

Palīdzība būtu jāmeklē gadījumos, kad FoMO sāk traucēt ikdienas funkcionēšanai.

Šajā rakstā minētās teorijas un pieņēmumi noteikti nav vienīgie un neapgāžami patiesie. Šī raksta mērķis ir mēģinājums aplūkot mūsdienīgo sociālo fenomenu no dažādām šķautnēm.

 

Atsauces

Dogan, V. (2019). Why Do People Experience the Fear of Missing Out (FoMO)? Exposing the Link Between the Self and the FoMO Through Self-Construal. Https://Doi.Org/10.1177/0022022119839145, 50(4), 524–538. https://doi.org/10.1177/0022022119839145

Fox, J., & Moreland, J. J. (2015). The dark side of social networking sites: An exploration of the relational and psychological stressors associated with Facebook use and affordances. Computers in Human Behavior, 45, 168–176. https://doi.org/10.1016/J.CHB.2014.11.083

Gupta, M., & Sharma, A. (2021). Fear of missing out: A brief overview of origin, theoretical underpinnings and relationship with mental health. World Journal of Clinical Cases, 9(19), 4881. https://doi.org/10.12998/WJCC.V9.I19.4881

Maree, J. G. (2021). The psychosocial development theory of Erik Erikson: critical overview. Early Child Development and Care, 191(7–8), 1107–1121. https://doi.org/10.1080/03004430.2020.1845163

Maslow, A. H. (1943). A theory of human motivation. Psychological Review, 50(4), 370–396. https://doi.org/10.1037/H0054346

Przybylski, A. K., Murayama, K., Dehaan, C. R., & Gladwell, V. (2013). Motivational, emotional, and behavioral correlates of fear of missing out. Computers in Human Behavior, 29(4), 1841–1848. https://doi.org/10.1016/J.CHB.2013.02.014