Source: arturmarciniecphotos
Spraigie notikumi, kas šobrīd norisinās Ukrainā, ir radījuši emocionālu šoku arī daudziem no mums šeit, Latvijā – no bailēm un bezpalīdzības līdz dusmām, naidam un vēlmei palīdzēt grūtībās nonākušajiem. Kā pirmā reakcija uz tik šaušalīgiem notikumiem šoks un bailes ir gluži dabiskas, taču tās ir ieteicams pārvarēt pēc iespējas ātrāk, lai mēs katrs spētu atgūt savu psihoemocionālo līdzsvaru.
Just emocijas IR NORMĀLI
Ir tikai pašsaprotami, ka šādā situācijā tu saskaries ar bailēm, bezcerību, izmisumu un citām līdzīgām emocijām. Tas tikai pierāda, ka mūsu ķermenis un psihe ir spējīgi reaģēt uz pasauli un tajā notiekošo. Vēro sevi, savas jūtas un ļauj tām būt. Neapspied emocijas un neturi tās sevī.
Ierobežo laiku, ko pavadi, lasot un skatoties ziņas
Ir ļoti svarīgi būt lietas kursā par notiekošo, jo īpaši šajā situācijā, taču, ja lielāko daļu nomoda laika pavadi, meklējot un lasot jaunāko informāciju, tas var radīt trauksmi un virkni citas nepatīkamas izjūtas. Centies vismaz par 10% samazināt laiku, ko pavadi, lasot ziņsa un citus informācijas avotus. Tā vietā lasi grāmatu, dodies pastaigā, meditē vai dari, ko citu, kas sagādā prieku un vienlaikus novērš domas.
Turpini veikt savus ikdienas rituālus
Šajā situācijā īpaši svarīgi ir pieturēties pie savas rutīnas un ierastajiem ikdienas paradumiem. Nodrošini sev kvalitatīvu miegu un pilnvērtīgas maltītes. Pavadi laiku ar ģimeni, draugiem un arī mājdzīvniekiem. Ir svarīgi apzināties un saprast, ka tiešā mērā nevaram ietekmēt pašreizējo situāciju Ukrainā, bet tas, ko mēs varam darīt, ir rūpēties par sevi un saviem mīļajiem.
Izmanto savu enerģiju produktīvi
Trauksme var gan mūs aktivizēt, gan arī likt sastingt bailēs. Abos gadījumos var būt noderīgi atrast veidus, kā, piemēram, sniegt atbalstu un palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem. Ja ir iespējas un vēlme, sniedz finansiālu vai materiālu atbalstu, ziedojot drēbes, pārtikas, medicīnas preces un citas nepieciešamās lietas. Gūsi arī gandarījuma sajūtu par labi paveiktu darbu.
Uzturi kontaktus un runā
Runā ar ģimeni, draugiem, kolēģiem vai pastāsti savam terapeitam par izjūtām un emocijām šajā laikā. Sarunas un būšana līdzās var mazināt trauksmi un bailes, pavairojot pozitīvas emocijas.
Bērni un pusaudži var justies ļoti satraukti un uzdot daudz dažādus jautājumus, kad sociālajos tīklos, no radiniekiem vai kādiem citiem pieaugušajiem dzird informāciju par militārajām aktivitātēm Ukrainā.
Pastāsti par notiekošo
Esi godīgs pret savu bērnu un izskaidro notiekošo viņam saprotamā veidā. Pretējā gadījumā bērni paļausies uz informāciju, ko gūst no vienaudžiem vai sociālajos tīklos. Šādā veidā informācija var tikt nepareizi uztverta un interpretēta, radot maldīgus priekšstatus. Parūpējies, lai bērns nepaliek viens ar savām domām, bailēm un fantāzijām.
Ierobežo informācijas plūsmu
Pārliecinies, ka gados jaunāki bērni neskatās tiešraides no kara zonas un/vai neredz šaušalīgos attēlus. Tas viņus var pamatīgi nobiedēt, radot arī bažas par viņu un viņu tuvinieku drošību.
Padomā par informācijas pasniegšanu
Paļaujies tikai uz pārbaudītiem faktiem no oficiāliem ziņu avotiem. Uzzinot kādu jaunu, satraucošu informāciju, vispirms nomierini sevi, jo tikai tad nosvērtā balsī varēsi runāt ar savu bērnu. Nedramatizē situāciju un nekrīti panikā. Lai arī šķietami grūti, tomēr ļoti svarīgi ir censties saglabāt vēsu prātu.
Paskaidro, ka Latvijā nav kara situācijas
Paskaidro un atgādini bērnam, ka pieaugušie – ASV un ES vadītāji, kā arī karavīri, ārsti un daudzi citi cilvēki dara visu, lai mēs būtu sveiki, veseli un drošībā.
Nenoslogo bērnu ar pārmērīgu informācijas daudzumu
Pajautā, vai bērnam ir skaidrs, kas notiek. Ja redzi, ka bērns neko nezina vai viņu neinteresē pašreizējā situācija, nestāsti viņam par karu. Pajautā pusaudzim, ko viņš(-a) jau zina par esošo situāciju Ukrainā, apspriediet to, balstoties uzticamos informācijas avotos.
Sniedz pēc iespējas skaidrākas atbildes uz jautājumiem
Bērnudārznieki un sākumskolas skolēni var uzdot vienu un to pašu jautājumu vairākas reizes. Esi pacietīgs, atbildi uz tiem pēc iespējas precīzāk. Uz jautājumu, kāpēc notiek karš, var atbildēt, ka: “Vardarbība nav pieņemams veids, kā atrisināt konfliktu, jo visās situācijās ir svarīgi atrast kādu kompromisu, taču reizēm to neizdodas izdarīt, līdz ar ko cilvēki pieņem nepareizus lēmumus. Dažkārt pat nav iespējams saprast, kāpēc viņi tādas lietas dara.”
Aicini bērnu runāt par savām emocijām
Pajautā, kas bērnu biedē, un pastāsti viņam, ka ir normāli just bailes un pat dusmas. Centies ikdienā ieviest vairāk nodarboties, kas palīdz nomierināties: kopā veiciet elpošanas vingrinājumus, dodieties pastaigā, runājiet par sajūtām un emocijām u.tt. Tāpat ir svarīgi pārrunāt ģimenes vērtības un to, kā jūs visi kopā varētu palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem. Mazāki bērni var izrādīt savu atbalstu, zīmējot zīmējumus. Pusaudži, piemēram, var ziedot savas drēbes vai kādas citas mantas. Kad bērni un pusaudži zina, ka arī var iesaistīties un palīdzēt, viņi jūtas daudz drošāk.
Lai gan šī situācija nevienam no mums nav viegla, ir svarīgi censties saglabāt mieru. Sniedz vai lūdz atbalstu ģimenei un draugiem, esiet līdzās cits citam un runājiet par savām sajūtām. Situācijās, kad emocijas vairs nav iespējams kontrolēt un tās sāk negatīvi ietekmēt dzīvi un ikdienu, nebaidies lūgt profesionāļu palīdzību. Psihiskās veselības speciālisti palīdzēs izprast emocijas un atrast veidus, kā palīdzēt atgūt iekšējo līdzsvaru.