Publikācijas

Man ir sajūta, ka es nevienam nepatīku

Dr. Katrīna Sāre (Rezidente psihoterapijā, psihosomatiskajā medicīnā)

Iespējams, ka liela daļa no mums kādreiz ir izjutuši šo pārliecību par sevi. Šīs jūtas ir patiesas un dziļas. Kaut arī tas šķiet tik saprotami un universāli, bieži, nonākot spēcīgās nepatīkamās emocijās, mums rodas sajūta, ka savās izjūtās esam vieni un nesaprasti. Tomēr tas, kā mēs sevi uztveram, ir daudz mazāk saistīts ar ārējiem apstākļiem, kā ar mūsu iekšējiem mentāliem priekšstatiem, domām un jūtām par sevi un citiem svarīgiem cilvēkiem mūsu dzīvē. Šie priekšstati un pārliecības mūsos veidojas jau ļoti agrīnā bērnībā no pieredzes attiecībās ar tuviem cilvēkiem mums apkārt (vecāki, vecvecāki, skolotāji, draugi u.c.). Ja esam piedzīvojuši sāpīgas un negatīvas attieksmes, tad neapzinātā līmenī tās iekļaujam kā attieksmes pret sevi visas dzīves laikā.

Šī subjektīvā sevis izjūta ikdienā var izpausties kā tendence vainot sevi; kā izjūta, ka neesi tikpat labs, gudrs vai skaists kā citi; kā nespēja ieraudzīt un novērtēt savas labās īpašības vai panākumus; kā izjūta, ka nespēj neko dot citiem vai pats gūt jaunas pieredzes. Tas ir iemesls slēpt savas patiesās jūtas no citiem, jo ir bail būt tuvās attiecībās un bail tikt atstumtam. Bieži šādas izjūtas var saistīties arī ar citām grūtībām, piemēram, depresiju, uzmācīgām domām, trauksmi, bezspēcības sajūtu un netikšanu galā ar dzīves izaicinājumiem, vientulības sajūtu, grūtībām pastāvēt uz savām robežām, pašdestruktīvu uzvedību u.c.

Lai spētu kaut ko mainīt, ir svarīgi uz brīdi apstāties un spēt novērot savas jūtas, domas un rīcību no malas. Ne vienmēr tas ir viegli, it īpaši brīžos, kad jūtaties pārpludināti ar emocijām, kas bieži vien liek mums izdarīt aplamas interpretācijas par pasauli mums apkārt. Piemēram, doma “es nevienam nepatīku” mēdz atspoguļot sašķeltu pasaules redzējumu, jo pastāv tikai divas iespējas - vai nu es patīku visiem, vai arī nevienam. 

Sev iespējams palīdzēt, cenšoties izaicināt šīs pārliecības  - vai tiešām viss ir tikai labi, vai tikai slikti? Kas man liek izdarīt pārsteidzīgus secinājumus par to, ko citi domā par mani? 

Labāk apzinoties savas emocijas un pārliecības par sevi, ir iespējams tās kontrolēt. Tā kā mēs dzīvojam savstarpēji saistītā pasaulē, tieši attiecības ir tā vieta, kur mēs varam nonākt pie sevis apzināšanās un pieņemšanas. Terapeitiskās attiecības tādā ziņā ir īpašas, jo balstās uz empātiju, savstarpēju cieņu un uzticību, kas dod iespēju brīvi izpētīt savas jūtas, domas un mainīt priekšstatus par sevi un apkārtējiem, ļaujot justies brīvi un droši sevī un attiecībās ar mums tuvajiem.