Publikācijas
Pieredzēt mobingu darba vietā #1
Zinta Tiļļa-Zirne (Klīniskā psiholoģe)
“Es nesaprotu, kas īsti notika, kāpēc esmu pelnījis tādu attieksmi, ko es izdarīju nepareizi?”, “Man ir fiziski slikti, domājot, ka pirmdien būs atkal jāiet uz darbu un jāredz kolēģi”, “Es nesaprotu, ko man darīt tālāk – iet prom no darba vai mēģināt cīnīties? Jūtos iestrēdzis. ” - šīs ir bieži dzirdamās frāzes, no cilvēkiem, kuri darba vietā pieredz mobingu.
Mobingam nav vienas universālas definīcijas. Latvijas Republikas Tiesībsarga informatīvajos materiālos mobings tiek aprakstīts kā “darbinieku īstenots psiholoģisks terors, kad viens vai vairāki kolēģi sistemātiski naidīgā un neētiskā veidāvēršas pret kādu savu kolēģi (-iem)”. 1 Tas ir destruktīvs sociāls process, kurā darbinieks, darbinieku grupa vai organizācija vēršas pret kādu kolēģi, viņu sistemātiski izsmejot, pazemojot, izstumjot. Visbiežāk mobinga mērķis ir “ierādīt kolēģim vietu”, graut viņa statusu un ietekmi, panākt kolēģa aiziešanu no darba. 2
Mobingu var īstenot dažādos veidos – vadība pret darbiniekiem (dēvēts par bosingu), darbinieki pret darbinieku, darbinieki pret vadību.
Mobings nereti sākas ar vienkāršu konfliktu un, laikam ejot, situācija var eskalēties līdz pilna apmēra mobingam. Būtiski atzīmēt, ka darba vietā ir gandrīz neiespējami izvairīties no atsevišķiem konfliktiem un domstarpībām. Lai gan arī šāda pieredze ir nepatīkama, iesaistītās puses parasti ir spējīgas tikt galā ar radušos situāciju, un tā neatstāj ilgtermiņa sekas. Ar mobingu ir savādāk. Pirmkārt, tas ir sistemātisks negatīvu darbību kopums (gan atklātu, gan slēptu). Otrkārt, organizācijas vadība atbalsta vai ignorē mobinga situāciju. Laika gaitā darbinieks, pret kuru tiek vērsts mobings, nonāk neaizsargātā pozīcijā, un viņu arī visbiežāk vaino par radušos situāciju. Pieredzētais grauj darbinieka uzticību sev un savai darba vietai.
Kādas darbības raksturo mobingu?
Mobings var ietvert daudz un dažādu aktivitāšu. Piemēram, sistemātiska aprunāšana, privātas informācijas nopludināšana, publiski uzbrukumi kolēģa raksturam, personībai un darba sniegumam, nepamatotas izmeklēšanas veikšana pret kolēģi, neslavas celšana, ignorēšana (darbinieks var justies kā “tukša vieta”), izolēšana (piem., regulāra neiekļaušana svarīgās sanāksmēs un sarakstēs), tiek padarīti sarežģītāki darba vides apstākļi (piem., darbinieka darba vieta tiek pārvietota uz citu stāvu, tiek atņemta autostāvvietas caurlaide u.tml.), izraidīšana no grupas (piem., kolēģi neaicina uz kopīgiem pasākumiem, nepamatota reorganizācija un darba līguma grozījumi). Šīs darbības nereti notiek formālu un neformālu procedūru aizsegā.
Kad darbinieks sāk emocionāli reaģēt un norādīt uz pieredzēto un netaisnībām, viņu var sākt saukt par “nemiera cēlāju”, psihiski nestabilu, neirotisku. Respektīvi, uzbrukumi var tikt vērsti pret darbinieka personību un raksturu. Tā vietā, lai uzklausītu un risinātu, vadība atbildību par samilzušajām domstarpībām nereti uzliek tieši uz mobingā cietušā darbinieka pleciem. Piemēram, darba izpildes novērtējumā var tikt norādīts uz nepietiekamām sadarbības prasmēm un darbinieku var nosūtīt uz emociju vadības, komunikācijas prasmju pilnveides kursiem.
Jāatzīmē, ka, ja darbinieks sistemātiski tiek pazemots, apmelots un citādi provocēts, ir diezgan saprotami, ka viņš, mēģinot sevi aizstāvēt, reaģēs agresīvi. Pētījumi apliecina, ka cilvēki, kurus izslēdz no sociālām situācijām vai izraida no grupas, ir tendēti rīkoties agresīvāk un mazāk piedalās aktivitātēs, kuru mērķis ir palīdzēt un rūpēties par citiem.2
Kuri darbinieki visbiežāk cieš no mobinga?
Tie visbiežāk būs darbinieki, kuru personība un uzvedība atšķiras no konkrētās organizācijas ierastās kultūras, līdz ar to nevaram runāt par fiksētu, universālu cilvēka personības iezīmju kopumu, kuru vispārīgi varētu attiecināt uz jebkuru mobinga situāciju.
Mobingu visbiežāk pieredz darbinieki, kuri:
- runā ar vadību, kolēģiem par organizācijas īstenoto politiku un procedūrām, izaicina organizācijā pastāvošo kārtību;
- atklāj korupciju un/vai citus pārkāpumus, par to ziņo;
- vada pārmaiņas organizācijā;
- ir ar organizācijas kultūrai atšķirīgiem uzskatiem, vērtībām, personības iezīmēm (piem., nelieto alkoholu, neaprunā, ģērbjas savādāk, ir atšķirīga humora izjūta u.tml.)
Kāpēc mobings ir tik destruktīvs?
Mēs zinām, ka darbā mūs sagaida gan kāpumi, gan kritumi, labāki laiki un grūtāki laiki. Tas, ko mēs negaidām un neplānojam, ir pret sevi vērstu nomelnošanas kampaņu ar mērķi tikt padzītam no darba vietas. Tā ir pieredze, kuru ir samērā grūti aprakstīt un izprast, līdz ar to cilvēks, kurš pieredz mobingu, var justies apjucis.
Viena no pirmajām pazīmēm, kas liecina, ka konflikts pāraudzis mobingā, ir citu kolēģu distancēšanās, darbinieka sociāla izolēšana. Distancējas pat tie kolēģi, ar kuriem agrāk bijis labs kontakts, līdz ar to darbinieks, kurš pieredz mobingu, var izjust nodevību, vairs neuzticēties apkārtējiem. Papildus, visbiežāk sarunas par situācijām, kuras skar darbinieku, notiek bez viņa līdzdalības, liedzot iespēju aizstāvēties. Bet, kad darbiniekam tomēr ir šāda iespēja, viņu sāk dēvēt par “individuālistu”, “ne komandas spēlētāju”. Situāciju sarežģītāku padara tas, ka darbinieks redz, ka attieksme pret viņu darbā ir mainījusies, bet kolēģi, organizācija to var noliegt, līdz ar to veicinot darbiniekā apjukumu. Darbinieks var sākt sevi apšaubīt, vainot sevi, it īpaši, ja kolēģi no malas vedina domāt, ka tieši viņš uzvedas kā paranoiķis (cilvēks, kurš slimo ar paranoju).
Mobings darba vietā ir saistīts ne tikai ar risku zaudēt darbu, bet arī ar kaitējumu cilvēka personiskajai un profesionālajai identitātei. Cilvēki, kuri ir pieredzējuši mobingu darba vietā, var baidīties uzsākt darbu citā organizācijā. Iespējams pat var izvēlēties būtiski mainīt karjeras trajektoriju (piem., nekandidēt uz vadītāja amatu, kļūt par pašnodarbināto bez iekšējā aicinājuma to darīt). Savukārt tie cilvēki, kuri nolemj uzsākt darbu citā organizācijā, var būt aizdomu pilni, neuzticēties jaunajiem kolēģiem un vadībai, kā arī var justies saspringti un trauksmaini, gaidot jaunus uzbrukumus. Iespējams, ja nomelnošanas kampaņa ir bijusi publiska, piemēram, internetā vai presē, neviennozīmīgas reputācijas dēļ cilvēkam var būt grūtības atrast jaunu darbu. Savukārt, daļa cilvēku pieredzētā mobinga seku dēļ diemžēl var nebūt spējīgi pārredzamā nākotnē uzsākt jaunas darba tiesiskās attiecības.
Mobings var būtiski ietekmēt cilvēka fizisko un psihisko veselību. Tā ietekmē cilvēks var izjust, piemēram, galvassāpes, bezmiegu, pavājinās imunitāte. Papildus, mobingu pieredzējušiem cilvēkiem var tikt konstatēti depresijas, trauksmes un pēctraumatiskā stresa sindroma simptomi.2 Mobings var atstāt sekas arī uz cilvēka privāto dzīvi un attiecībām ar citiem cilvēkiem ārpus darba kontekstā.
Kāpēc VIENKĀRŠI neaiziet prom no darba?
Lielākajai daļai no mums ir jāstrādā, lai uzturētu sevi un ģimeni, samaksātu rēķinus, saņemtu sociālās garantijas un kopumā nodrošinātu pieņemamus dzīves apstākļus. Nav daudz cilvēku, kuri, saskaroties ar nospiedošiem apstākļiem darba vietā, vienkārši varētu pateikt: “Dariet ko gribiet, es aizeju no darba!”. Darbs ir viens no būtiskajiem veidiem, kā mēs nodrošinām savas pamatvajadzības. Papildus, darbs mums var piešķirt jēgas un piederības sajūtu. Darbs ir arī viens no būtiskākajiem sociālo kontaktu avotiem, tā ir vieta, kur varam sevi izaicināt un sajust gandarījumu par paveikto, pašrealizēties. Līdz ar to pat doma par bezdarbu cilvēkam var radīt, piem., trauksmi, bailes un kaunu.
Cilvēks visbiežāk apdomās variantu darbu pamest, jo tā būtu iespēja atbrīvoties no psiholoģiski vardarbīgās darba vides. Vienlaikus aiziešana no darba var būt biedējoša, jo var nebūt garantijas cita darba atrašanai, iespējām nodrošināt sevi un ģimeni. Šādi apstākļi papildus jau ilgstošajai mobinga pieredzei var radīt bezspēcības un bezcerības sajūtu. Ņemot vērā šos apstākļus, nav pārsteigums, ka mobingu mēdz salīdzināt ar "uzbrukumu cilvēka dvēselei"2.
Izmantotie avoti:
- Latvijas Republikas Tiesībsarga informatīvais materiāls par mobingu darba vietā. https://www.tiesibsargs.lv/tiesibu-jomas/kas-ir-mobings-un-bosings-ka-tas-izpauzas-dzive-un-ka-pret-to-cinities/
- Duffy Ph.D., Maureen; Len Sperry Ph.D. (2014) Overcoming Mobbing: A Recovery Guide for Workplace Aggression and Bullying. Oxford University Press Edition.
Kategorijas
