Publikācijas

Pieredzēt mobingu darba vietā #2

Zinta Tiļļa-Zirne (Klīniskā psiholoģe)

Kā pamazām izlauzties no mobinga “slazda”?

Cilvēki uz pieredzētu mobingu var reaģēt atšķirīgi, ņemot vērā šādus faktorus:

Cik smaga ir mobinga pieredze, piem., tās ilgums (no nedēļām, mēnešiem līdz pat gadiem);
Cik lielā mērā cilvēks tiek pazemots un izolēts no grupas. Ja mobinga situācijā iesaistīti liels skaits kolēģu, kā arī ja situācija tiek risināta arī publiskajā telpā (piem., internetā, presē), cilvēks var izjust vēl dziļāku pazemojumu un izolāciju;
Agrāk pieredzēta psiholoģiska trauma, vardarbība, kas, akumulējoties ar mobinga pieredzi, var radīt vēl lielāku psiholoģisko distresu;
Kā cilvēks pats uztver mobinga pieredzi un kādu nozīmi tai piešķir;
Kādas grūtību pārvarēšanas stratēģijas cilvēks izvēlas un cik pieejams ir citu cilvēku atbalsts.

Lai gan nav viena universālas rīcības algoritma, literatūrā² tiek minēti vairāki ieteikumi, kas varētu palīdzēt pamazām atgūties no pieredzēta mobinga.

Ieteikums Nr.1 – Apzināt zaudējumus un sērot

Daļai cilvēku mobinga pieredze maina dzīvi, tā var sagraut iepriekš pastāvējušos uzskatus par taisnīgumu un radīt nedrošību par nākotni. Lai gan sākumā tas varētu būt sarežģīts uzdevums, ir būtiski apzināt un nosaukt zaudējumus, kuri radušies mobinga rezultātā. Zaudējuma nosaukšana ir daļa no procesa, kurā tiek veidots vienots stāstījums par traumatisko pieredzi.

Biežāk minētie zaudējumi ir:

amata vai karjeras zaudējums;
zaudēta vai samazināta ienākumu plūsma;
zaudēta vai iedragāta profesionālā identitāte;
zaudētas attiecības ar kolēģiem;
iedragāta reputācija, kas var traucēt atrast citu darbu;
zaudēta ticība savām spējām, pārliecības kritums;
zaudēta pārliecība par taisnīgu un godīgu sabiedrību, u.tml..

Atbildes reakcija uz zaudējumu ir sēras. Sērot nozīmē skumt par to, kas kādreiz ir bijis un nu vairs nav. Protams, sērošanas process var ietvert virkni citu emociju. Lai gan no sērošanas mēs vislabprātāk izvairītos, tieši tā ir atbilstošākā reakcija uz pieredzētu zaudējumu.

Ieteikums Nr.2 – Izprast ciešanas, ko rada sociālā atstumtība un izraidīšana

Mobingu pieredzējušie var apstiprināt, ka ciešanas, ko rada atstumtība, izraidīšana un kolēģu nodevība, ir viena no sāpīgākajām mobinga pieredzes daļām. Mēs esam bioloģiski un evolucionāri veidoti, lai būtu daļa no grupas. Piederība grupai, iespējams, ir labākais veids, kā pārvarēt grūtības un tikt galā ar draudiem. Mobings un piederība ir pretstati.²

Darba vietā pieredzētā atstumtība var izraisīt emocionālas un bieži vien fiziskas sāpes, kas vēlāk var atspoguļoties citās attiecībās. Cilvēks var būt piesardzīgāks, pastiprināti uzraudzīt citu rīcību un meklēt tajā slēptus motīvus. Reiz mobingu pieredzējušie citās attiecībās nereti meklēs pazīmes, kas apliecinātu, ka viņus atkal noraidīs. Šī pastiprinātā modrība pret iespējamu atstumšanu un izraidīšanu ir pašaizsardzība. Tā ir dabiska reakcija, jo ir normāli nevēlēties ciest atkārtoti.

Nereti cilvēki izjūt vainas sajūtu vai apjukumu par savu rīcību un reakcijām, kas radušās mobinga situācijas dēļ. Taču ir jāsaprot, ka uztvertie draudi mobinga dēļ cilvēkā var aktivizēt cīnīšanās, bēgšanas vai sastingšanas reakcijas, kas ietekmē rīcību. Piemēram, cilvēks, kurš agrāk bijis rāms un mierīgs, var uzvesties agresīvi, savukārt, agrāk sociāli aktīvs un komunikabls cilvēks var neiesaistīties diskusijās un izolēties.

Ieteikums Nr.3 – Pieņemt lēmumu un rīkoties

Ņemot vērā, ka sociālas izolēšanas, izraidīšanas draudi, kas izriet no mobinga, cilvēkā var aktivizēt cīnīšanās, bēgšanas vai sastingšanas reakcijas, tās var ietekmēt arī lēmumu pieņemšanu attiecībā pret pašu mobinga situāciju.

“Cīnīšanās” reakcija. Šī reakcija var ietvert dažādu darbību kopumu, piemēram, aizstāvēt sevi verbāli, iesniegt sūdzību administrācijai, iesniegt prasību tiesā.

Pirms pieņemt lēmumu cīnīties, būtu jāapsver vairāki aspekti:

Var būt vērtīgi par situāciju organizācijā pastāstīt kādam, kurš var šo situāciju ietekmēt (piem., personāla vadītājs). Iespējams, pati mobinga situācija jau ir parādījusi, ka vadība ir gatava rīkoties “netīri”. Ja vien nav pazīmju, kas apliecinātu vadības gatavību mainīt savu attieksmi un nostāju, tā visticamāk to nedarīs. Iespējams, tā vēl vairāk centīsies sevi aizstāvēt un veiks papildus darbības, lai cilvēks no darba aizietu.
Ja tiek apsvērti tiesas darbi, jārēķinās ar izdevumiem un laiku, ko tiesas process prasīs. Jāņem vērā, ka visbiežāk organizācija ir turīgāka, iespējams, tai jau ir sava juristu komanda. Līdz ar to arī cilvēkam ir vērts par situāciju konsultēties ar mobinga jautājumus pārzinošu juristu.
Vienam darbiniekam, stājoties pretī organizācijai, veidojas liela varas asimetrija. To ir svarīgi apzināties, jo procesā var tikt izjusta papildus spriedze un spiediens.
Cīnīšanās par savām tiesībām var radīt papildus stresu, tāpēc svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts un uzmundrinājums. Šādu cīņu vienam iznest būtu samērā sarežģīti.
Sevis aizstāvības mērķis nav padarīt cīņu ar organizāciju par savu nākamo karjeru. Tāpēc būtu vērtīgi uzstādīt limitus, cik daudz naudas, laika un citu resursu cilvēks ir gatavs ieguldīt sevis aizstāvībai un ievērot nosprausto robežu.

“Bēgšanas” reakcija. Šī ir ļoti izplatīta atbildes reakcija uz mobingu darba vietā, it īpaši, ja cilvēks joprojām ir darba attiecībās ar organizāciju. Tas izpaužas kā ilgstoša darbnespēja, slēpšanās kabinetā vai kādā citā vietā darbā, darba attiecību pārtraukšana un aktīvi jauna darba meklējumi.

Kad cilvēks saprot, ka vairs nevar paciest psiholoģisko vardarbību un izstumšanu, viņš var pieņemt lēmumu darbu pamest, neskatoties uz iespējamiem zaudējumiem, kas saistīti ar aiziešanu. Un šāda rīcība ir saprotama! Kad darba apstākļi kļūst tik netaisnīgi, naidīgi un neciešami, kad turpināt darba attiecības nav iespējams, tad darba pamešana ir saprātīga izvēle. Šāds lēmums var palīdzēt pārtraukt psiholoģiskās vardarbības ķēdi un pamazām atgūties no pieredzētā.

“Sastingšanas” reakcija. Ja cilvēks nesaskata iespēju “cīņai” vai “bēgšanai”, visticamāk aktivizēsies “sastingšanas” reakcija. Mobinga situācijā “sastingšana” noved pie tā, ka nekas netiek darīts, vienlaikus cilvēkam izjūtot nepārvaramu bezspēcības un baiļu sajūtu. “Cīnīšanās” prasa papildus enerģijas rezerves, kuras, iespējams, mobingu pieredzējuša cilvēka rīcībā vairs nav. Savukārt, “bēgšana” ir neiespējama, jo cilvēkam ir jāpelna iztika. Atrodoties “sastingšanas” stāvoklī, cilvēks nespēj pieņemt proaktīvu lēmumu palikt organizācijā un mēģināt cīnīties vai pieņemt lēmumu aiziet no darba. Šis stāvoklis ir visbīstamākais un norāda uz nepieciešamību pēc tūlītējas palīdzības un atbalsta.

Būtiski atgādināt, ka mobinga pieredze var mainīt cilvēka uztveri un līdz ar to ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, tāpēc līdzjūtīga un iecietīga attieksme pret sevi ir neatsverama lēmuma pieņemšanas procesā. Neatkarīgi no tā, vai darbinieks izvēlas “cīnīties” vai “bēgt”, lēmumam ir jābūt pārdomātam un izsvērtam, ņemot vērā konkrētās situācijas sarežģītību. Katrai stratēģijai ir savi plusi un mīnusi. Savukārt “sastingšana”, nespēja izlemt par labu kādam no iespējamiem rīcības virzieniem, liecina, ka steidzami ir nepieciešams līdzcilvēku atbalsts un profesionāla palīdzība.

Ieteikums Nr. 4 – atjaunot un veidot jaunas sociālās saites

Ģimenes, draugu un citu tuvu cilvēku atbalsts palīdz mums izturēt dažādus pārdzīvojumus un dzīves mestos izaicinājumus. Apziņa, ka mūsu dzīvē ir kāds, kurš iestāsies par mums un atbalstīs vistumšākajos dzīves mirkļos, var būt dziedinoša pati par sevi. Taču mobinga dēļ atsevišķas sociālās saites sāk irt, piem., kolēģi, darba draugi sāk attālināties. Sabiedrībā, kurā robeža starp darbu un personiskajām attiecībām ir izplūdusi, attiecību ar kolēģiem zaudēšana mobinga dēļ var būt īpaši sāpīga.

Tā kā kolēģu atbalsts vairs nav pieejams, būtu vērts apdomāt veidus, kā veidot jaunus kontaktus. Kā to izdarīt? Ieteicami būtu veidot jaunas pieredzes, kas nozīmē doties uz vietām un piedalīties aktivitātēs, kuras cilvēkam ir jaunas, bet kuras ir likušās saistošas, iespējams, agrāk iekļautas veicamo darbu sarakstā (piem., spēļu vakari, pārgājieni).

Šādu aktivitāšu mērķis nav obligāti iegūt jaunus draugus. Jaunas draudzības izveidošana prasa laiku. Aktivitāšu mērķis ir stāties pretī sociālajai izolācijai, atkal kļūt par daļu no grupas.

Ieteikums Nr. 5 – vērsties pēc medicīniskās palīdzības, psiholoģiskās palīdzības

Hronisks intensīvs stress, ko rada mobings darba vietā, var negatīvi ietekmēt gan fizisko, gan psihisko veselību. Seku novēršanai bieži nepieciešama profesionāla palīdzība. Būtu vēlams konsultēties ar tādiem speciālistiem, kuriem ir izpratne par mobingu un tā radītajām sekām.

Ieteikums Nr. 6 – dalīties ar savu mobinga stāstu

Mobinga laikā cilvēka stāstu — stāstu par to, kāds viņš ir kā cilvēks un kolēģis — “nozaga” mobinga dalībnieki (visbiežāk kolēģi) un organizācija, kurā cilvēks strādāja. Viņi “piesavinājās” stāstu un attēloja cilvēku pēc iespējas negatīvākā veidā, lai no viņa atbrīvotos.

Sava stāsta izstāstīšana var būt ļoti palīdzoša. Tas dod iespēju citiem uz notikušo paskatīties no mobingu pieredzējuša cilvēka perspektīvas, un tā ir iespēja iepazīstināt ar savu versiju par notikušo. Stāsta stāstīšana arī pašam cilvēkam var palīdzēt aizpildīt pieredzes “tukšos laukumus” un veidot plūstošāku izklāstu. Dalīšanās ar savu stāstu var palīdzēt pārvarēt apkaunojuma sajūtu, kas reizēm rodas tik pazemojošas pieredzes dēļ, kā arī atgūt kontroles sajūtu. Cilvēks droši var izvēlēties kam un kādā veidā par pieredzēto mobingu izstāstīt. Iespējams, sākumā stāstu var vienkārši pierakstīt, un, kad cilvēks jūtas gatavs, to uzticēt kādam sev tuvam cilvēkam.

Ieteikums Nr. 7 – pievērsties attiecībām un aktivitātēm, kas stiprina

Fokusa pārvirzīšana uz svarīgām attiecībām, pievēršanās radošām, sportiskām brīvā laika aktivitātēm, kā arī palīdzības sniegšana citiem, var atgriezt jēgas sajūtu un sniegt nelielu, bet nozīmīgu ikdienas prieku un gandarījumu.

Ieteikums Nr. 8 – pievērsties cita darba meklējumiem

Pēc darba vietā pieredzēta mobinga atgriešanās profesionālajā apritē var būt izaicinājums dažādu iemeslu dēļ. Kāds darbam pievērsīsies uzreiz, savukārt, citam tas prasīs vairāk laika. Cilvēkam, lai atkal iesaistītos darba dzīvē, iespējams, vispirms ir jāatvadās no agrākajiem mērķiem, kas diemžēl vairs nav sasniedzami pieredzētā dēļ. Iespējams, ir jāizvirza alternatīvi karjeras mērķi un tas var prasīt laiku. Saudzīga attieksme pret sevi šajā posmā ir būtiska.

Atgūšanās pēc pieredzēta mobinga katram cilvēkam ir unikāla, tā notiek savā tempā un atlabšana var nebūt vienmērīga un lineāra. Pacietība un līdzjūtīga attieksme pret sevi ir būtiskas komponentes, lai stātos pretī mobinga darba vietā radītajiem izaicinājumiem.

Izmantotie avoti:

Latvijas Republikas Tiesībsarga informatīvais materiāls par mobingu darba vietā.https://www.tiesibsargs.lv/tiesibu-jomas/kas-ir-mobings-un-bosings-ka-tas-izpauzas-dzive-un-ka-pret-to-cinities/
Duffy Ph.D., Maureen; Len Sperry Ph.D. (2014) Overcoming Mobbing: A Recovery Guide for Workplace Aggression and Bullying. Oxford University Press Edition.