Publikācijas

Reiboņu biežākie iemesli un ārstēšanas iespējas

Dr. Ieva Balode (Neiroloģe)

Ar terminu “reibonis” var saprast un raksturot ļoti dažādas izpausmes, piemēram, griešanās kā karuselī, nestabilitātes izjūta staigājot, grūtības fokusēt skatienu vai pat samaņas zuduma tuvošanās. Kāpēc tāda dažādība izpausmēs? Mūsu līdzsvara un telpiskās uztveres nodrošināšanā piedalās dažādas sistēmas - gan redze, gan dzirde un pat jušanas nervi mūsu pēdās. Problēmas jebkurā no šīm sistēmām var izraisīt reiboņa sajūtu.

Galvenie reiboņa veidi: nevestibulārs reibonis un vestibulārs reibonis jeb vertigo.

Nevestibulārs reibonis ir nestabilitāte jeb telpiskās orientācijas traucējumi bez noteiktas kustības sajūtas. Tās bieži ir grūti definējamas sajūtas, piemēram, grūtības fokusēt skatienu, koncentrēties, nerealitātes sajūta, šūpošanās, tuvošanās bezsamaņas sajūtai.

Vestibulāra reiboņa jeb vertigo galvenās izpausmes ir iluzora kustības sajūta - vai nu apkārtējās telpas griešanās vai arī paša ķermeņa kustība, lai gan nekāda kustība nenotiek. Kustību var izjust dažādi - gan kā griezienus, gan šūpošanos vai svārstību. Atkarībā no iemesla - sūdzības var būt ilgstošas vai epizodiskas, tās var pieturēties sekundes, stundas vai dienas. Reibonis var pasliktināties, ja galva tiek kustināta vai mainīta pozīcija. Dažiem cilvēkiem ar vertigo var būt grūtības staigāt, kā arī var būt slikta dūša un vemšana.

Kādi ir biežākie vertigo iemesli

Iekšējās auss problēmas: ausīs atrodas daļa no cilvēka vestibulārās sistēmas - mazi kanāli, kuri ir pildīti ar šķidrumu un kuros atrodas īpašas kalcija nogulsnes. Šī sistēma nodod informāciju smadzenēm par ķermeņa pozīciju un kustību, palīdz nodrošināt līdzsvaru.

• Labdabīgs paroksizmāls pozicionāls vertigo. Pie šīs saslimšanas kalcija nogulsnes tiek izkustinātas no to pareizās atrašanās vietas, kas var izraisīt īslaicīgas reiboņa epizodes, ko provocē noteiktas galvas pozīcijas.
• Menjēra slimība. Saslimšana, kuras gadījumā notiek šķidruma uzkrāšanās iekšējā ausī, kas var izraisīt reiboņu epizodes, trokšņus ausīs, dzirdes traucējumus.
• Vestibulārs neirīts. Tiek saistīts ar vīrusu infekcijām (parasti Herpes vīrusu), kas izraisa nerva iekaisumu iekšējā ausī. Parasti tas izpaužas ar izteiktiem vertigo tipa reiboņiem, sliktu dūšu un vemšanu, tas var ilgt vairākas dienas un pat nedēļas.
• Galvas traumas.

Citi vertigo iemesli:

• Vestibulāra migrēna - cilvēkiem ar migrēnas galvassāpēm var novērot vertigo epizodes, ko var pavadīt dažādi citi migrēnas simptomi, piemēram, nepatika pret gaismu, skaņām, slikta dūša, bet jāņem vērā, ka pašas galvassāpes var arī nebūt.
• Noteiktu medikamentu lietošana.
• Saslimšanas, kas skar galvas smadzenes, piemēram, insults, multiplā skleroze.

Kad būtu jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības

Noteikti un nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, ja novēro šādus simptomus:

• Jaunas vai ļoti spēcīgas galvassāpes.
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra - virs 38°C.
• Dubultošanās, grūtības skaidri redzēt.
• Dzirdes vai runas traucējumi.
• Vājums rokās vai kājās, sejā - noslīdējis mutes kaktiņš.
• Grūtības staigāt, izteikti līdzsvara traucējumi.
• Jušanas traucējumi.
• Samaņas zudums.
• Sāpes krūtīs.

Papildus piesardzība un ārsta apmeklējums ieteicams cilvēkiem ar vertigo epizodēm, ja:

• vecums virs 60 gadiem,
• ir iepriekš bijuši insulti,
• ir paaugstināts insultu risks (piemēram, ja slimo ar cukura diabētu, iepriekš bijuši miokarda infarkti, ir smēķētājs).

Kā vertigo tiek ārstēts

Ārstēšana ir atkarīga no vertigo iemesla. Piemēram, pie labdabīga paroksizmāla pozicionāla vertigo ārsts var iemācīt veikt atbrīvojošos manevrus - noteiktu pozīciju un kustību secība, kuras mērķis ir izkustināt nogulsnes iekšējā ausī, kas izraisa reiboņus. Pie citām saslimšanās, piemēram, vestibulāra neirīta, terapijā lieto kortikosteroīdus - medikamentus ar pretiekaisuma un prettūskas efektu. Simptomātiskā terapijā izmanto dažādus medikamentus, kas atvieglo sliktu dūšu un var mazināt reiboņa sajūtu. Reiboņu terapijā var arī iekļaut rehabilitāciju - vingrinājumu kompleksus vestibulārās sistēmas trenēšanai, kas var uzlabot to funkciju un palīdzēt sadzīvot ar traucējošajiem simptomiem.