Publikācijas

Saprast kauna sajūtu emocionāli vardarbīgās attiecībās

Zinta Tiļļa-Zirne (Klīniskā psiholoģe)

Emocionālā vardarbība ir apzināti radīta emocionālā spriedze un ciešanas otram cilvēkam. Labklājības ministrijas mājaslapā minēts, ka vidēji no emocionālās vardarbības ģimenē cieš katra trešā sieviete un katrs piektais vīrietis. Emocionālo vardarbību attiecībās var būt grūti identificēt, jo tai šķietami neseko acīm redzamas un tūlītējas sekas, kā tas visbiežāk ir fiziskas vardarbības gadījumā. Tiek uzskaitīti dažādi emocionālās vardarbības veidi, piemēram, draudi, aizliegums satikties ar tuviem cilvēkiem, pārmērīga kontrole un citi. Šoreiz pievērsīsimies tām pāridarītāja rīcībām, kuras cietušajā rada kauna sajūtu.

Emocionāla vardarbība un kauna sajūta iet roku rokā. Kauna sajūta var būt gan vardarbīgas uzvedības cēlonis, gan emocionālās vardarbības sekas. Izprotot kaunu un tā ietekmi uz savu pašsajūtu un rīcību, cilvēks var sākt sevī rast spēku apšaubīt un noraidīt pāridarītāja emocionāli aizskarošo uzvedību.

Īsumā par kaunu

Kauns ir sociālas emocijas un tā parādīšanās kalpo kā brīdinājums, ka cilvēks grasās pārkāpt grupai (sabiedrībai) pieņemamās robežas. Kauna sajūta gādā, lai cilvēks neizdarītu neko tādu, kā dēļ viņu var izraidīt no grupas. Ja kauna sajūta ir īslaicīga, un tās izpausme ir samērā viegla, to pat varētu vērtēt kā veselīgu, brīdinošu reakciju. Tā palīdz pielāgoties konkrētajai videi un izvairīties no soda par nekorektu rīcību. Taču ne velti psihoterapeits Karls Gustavs Jungs kaunu raksturo kā dvēseli saēdošu emociju. Ja kauna sajūta ir izteikti spēcīga un ilgstoša, tā parādās pat pēc visniecīgākajiem reāliem vai iedomātiem signāliem, ka cilvēks atšķiras no citiem, tad var runāt jau par hronisku kaunu.

Hronisku kaunu raksturo pastāvīga sajūta, ka pašos pamatos ar cilvēku kaut kas nav kārtībā. Hronisks kauns būtiski ietekmē pašcieņu ­­­­- cilvēka personisko viedokli par to, cik vērtīgs viņš ir. Pašcieņu veido pieredzes, kad cilvēks jūtas novērtēts, pamanīts un respektēts. Diemžēl traumatiskas pieredzes, tostarp regulāra emocionāla vardarbība bērnībā un/vai pieaugušo vecumā, var būtiski ietekmēt to, kā cilvēks uztver un vērtē pats sevi.

Hronisks kauns var negatīvi ietekmēt būtiskus cilvēka dzīves aspektus - spēju būt tuvās attiecībās ar citiem cilvēkiem, spēju riskēt un gūt panākumus karjerā, kā arī fizisko un psihisko veselību. Kauna sajūtas dēļ cilvēks var justies bezspēcīgs un izolēts. 

Kauns kā ierocis emocionāli vardarbīgās attiecībās

Kaunināšana jeb rīcība, kuras tiešs vai netiešs mērķis ir radīt kauna sajūtu otrā cilvēkā, ir veids, kā pāridarītājs var ļoti pakāpeniski un nemanot iegūt varu un kontroli pār otru. Tās ietekmē pamazām tiek grauta cietušā pašcieņa.

Rīcības, kas veicina kauna sajūtu partnerī, var būt dažādas:

• Pārmetumi, it īpaši publiski (“Tevis dēļ mēs visi tagad stundu gaidīsim taksometru.”;  “..un tu sevi sauc par labu partneri?” )
• Noraidīšana (“Tik muļķīga un nejēdzīga ideja.”, “Ļauj mums runāt, tavas domas te nevienam neinteresē.”)
• Noniecināšana (“Tu bakalaura darbu aizstāvēji uz 8? Domā, ka esi liela gudriniece?  Visiem jums tur bija 8 un augstāk.”)
• Pazemošana (“Tu esi nekam nederīga sieva/ nederīgs vīrs.”)
• Izsmiešana (“Ak, tu, mazais, čīkstīgais bēbītis, man tev pudelīti atnest?”)
• Norādīšana uz kļūdām un atgādināšana par tām (“Ja tu būtu rezervējis biļetes četru zvaigžņu viesnīcā, mums nebūtu tagad jādomā, kur ēst vakariņas”, “Atceries, ka tu esi tā, kura nepadomāja trīs soļus uz priekšu”.)
• Salīdzināšana ar citiem negatīvā veidā (“Žēl, ka tu neesi tikpat erudīta kā mana darba kolēģe. Vismaz man būtu, ar ko iet uz spēļu vakariem.”)
• Nav iespējams izpatikt (“Kad tu beidzot iemācīsies gatavot normālas vakariņas? Vai tiešām ir tik grūti uztaisīt sakarīgu ēdienu?”)
• Aizvainojošu komentāru izteikšana (“Tavs jaunais matu griezums ir atbaidošs!”; “Šausmas, karnevālu sezona atklāta? Kas Tev uz sejas? Mēs taču ejam cilvēkos.”)
• Gazlaitings jeb gaslighting (“Es nespēju noticēt, ka tu vakar tik uzkrītoši flirtēji ar manu labāko draugu? Kaunējusies būtu!” (kaut gan patiesībā neflirtēja) )
• Emocionāla šantāža (“Ja tu to neesi gatavs atvērtajām attiecībām, tad es atradīšu kādu citu partneri, kurš nav tik garlaicīgs.”)

Kaunināšana ir viens no postošākajiem un efektīvākajiem ieročiem, ko izmanto pāridarītājs. Tas ir veids, kā iegūt kontroli pār partneri un attiecībām kopumā. Hronisks kauns var graut cietušā pašvērtējumu un pašuztveri tiktāl, ka viņš var sākt uzskatīt, ka ir tik nepietiekams, necienīgs un nemīlams, ka neviens cits viņu tādu tāpat negribētu. Laikam ejot, gan sistemātiska ārējā kritika, gan emocionālās vardarbības veicinātā paškritika var likt cietušajam zaudēt motivāciju izbeigt emocionāli vardarbīgas attiecības. Cietušais var slēpt savas emocijas un nevienam nestāstīt par pieredzēto, jo viņš izjūt kaunu par savu rīcību un situāciju, kurā nonācis.

Kāpēc kaunināšana tik labi strādā?

Cilvēkiem ir dziļi iesakņojusies vajadzība pēc piederības un beznosacījuma pieņemšanas. Kaunināšana ir veids, kā apzināti vai neapzināti cilvēkam signalizēt, ka viņš kāda noteikta iemesla dēļ ir neiederīgs, nav gana labs. Kā arī kaunināšana ir veids, kā radīt cilvēkā pārliecību, ka viņš tiks noraidīts un nepieņemts, ja nerīkosies tā, kā tiek pieprasīts. Savukārt pāridarītājs nereti, izvēloties šo taktiku, kompensē pats savu mazvērtības izjūtu un, šādā veidā pazemojot otru, pats var justies pārāks un vērtīgāks.

Hroniska kauna sekas

Precīzi pateikt, kādas un cik izteiktas sekas cilvēks izjutīs hroniskas kauna sajūtas dēļ nav iespējams, jo to var ietekmēt dažādi faktori.

Hroniska kauna sekas var izpausties kā:

• Centieni izpatikt citiem, neņemot vērā savas vajadzības;
• Nespēja iestāties par sevi, bailes paust savas domas;
• Dzīšanās pēc panākumiem un varas, lai varētu iegūt kontroli pār citiem;
• Motivācijas trūkums īstenot iecerētos plānus, apjukums;
• Nesamērīgi augstas prasības pret sevi un citiem, perfekcionisms;
• Izvairīšanās no sociāla kontakta, emocionālas “sienas” uzbūvēšana starp sevi un citiem, lai pasargātu sevi no varbūtības izjust kaunu. Smagākos gadījumos pilnīga sevis izolēšana no sabiedrības;
• Jūtīgums pret kritiku (arī konstruktīvas kritikas un vienkārša aizrādījuma gadījumā cilvēks izjūt kaunu);
• Paškritika, skarba attieksme pret sevi, grūtības piedot pašam sev. Smagākos gadījumos tas var izpausties kā naids un riebums pret sevi. Cilvēkam var rasties pārliecība, ka viņš nav pelnījis mīlestību, pieņemšanu, panākumus. Naids pret sevi var novest pie pašsabotējošas uzvedības;
• Pašsabotāža, paškaitējums.  Tās var būt domas par paškaitējumu vai faktisks paškaitējums, piem., sevis sakropļošana. Tās var būt domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumi. Cilvēks var mēģināt pašiznīcināt sevi arī citos veidos, tostarp iesaistoties bīstamās darbībās, piemēram, pārgalvīga transportlīdzekļa vadīšana, transportlīdzekļa vadīšana reibumā, veselībai un dzīvībai bīstami sporta veidi, kontakts ar bīstamiem cilvēkiem vai iesaistīšanās noziedzīgās darbībās.
• Nolaidība pret sevi, savu veselību, savu pamatvajadzību, piemēram, pietiekama uztura neuzņemšana, laikapstākļiem nepiemērota apģērba valkāšana, atpūtas un miega nenodrošināšana, higiēnas prasību neievērošana.
• Pastiprināta atkarību izraisošu vielu lietošana, procesu atkarību attīstība (alkohola lietošana, narkotisko vielu lietošana, azartspēles u.c.).
• Niknums, dusmas. Cilvēks viegli sadusmojas, viņš kliedz uz līdzcilvēkiem, iespējams, iesaistās kautiņos, īsteno fizisku un/vai emocionālu vardarbību pret bērniem vai partneri dusmu iespaidā. Ārēji projicēts niknums var izpausties kā naidīgums pret citiem. Ja dusmas tiek turētas sevī un vērstas pret sevi, tās var izraisīt nomāktību, naidu pret sevi, novest pie paškaitējuma un sevis sodīšanas (skat. augstāk).

Ko darīt, ja ir aizdomas par emocionāli vardarbīgām attiecībām?

Ja attiecībās tiek pieredzēta emocionāla vardarbība, dažādu iemeslu, tostarp hroniska kauna sajūtas dēļ, var būt grūti pieņemt lēmumu par tālāko rīcību, tāpēc svarīgi ir nepalikt vienai/ vienam un vērsties pēc palīdzības!

• 116123 – bezmaksas, diennakts krīzes tālrunis. Zvanot pa šo tālruni, ir iespējams saņemt tūlītēju emocionālu atbalstu.
• 116006 – bezmaksas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem (darba laiks: katru dienu no plkst. 12:00 līdz plkst. 22:00), ir iespēja sazināties arī čata platformā mājaslapā www.cietusajiem.lv
• Meklēt sev piemērotu profesionālu psiholoģisko atbalstu pie psihologa, psihoterapijas speciālista vai ārsta-psihoterapeita.

 

Izmantotie resursi:

Kampaņa “Emocionālā vardarbība - neredzama, bet īsta” https://www.lm.gov.lv/lv/emocionala-vardarbiba-neredzama-bet-ista

Ilse Sanda “Aci pret aci ar kaunu. Izprast un pārvarēt kaunu un pārstāt šaubīties par sevi”, Zvaigzne ABC, 2023

Engel, Beverly. “ Escaping Emotional Abuse: Healing from the shame you don't deserve” Little, Brown Book Group. 2020