Anoreksija

Anoreksija

Anoreksija (Anorexia nervosa) ir viens no ēšanas traucējumiem, kas saistīts ar ilgstošu un neveselīgu novājēšanu, apzināti ierobežojot ikdienā organismam nepieciešamo uzturvielu uzņemšanu.

Bieži vien viss sākas pagalam nevainīgi, ar vienkāršu vēlmi notievēt, tomēr emocionālā pašsajūta un mazvērtības kompleksi, neapmierinātība ar sevi, liek doties arvien tālāk, līdz novājēšana kļūst pilnīgi nekontrolējama un pārvēršas par dzīvībai bīstamu slimību.

Sākotnējie aizbildinājumi atbrīvoties no liekā svara ir tikai aisberga redzamā daļa – patiesībā, saslimšanas pamatā ir psihoemocionāla neapmierinātība ar sevi, apkārtējās sabiedrības spiediens un tajā noteiktie skaistuma standarti, kuriem nepieciešams pakļauties.

Tiesa, ne vienmēr ar anoreksiju slimo pacienti, kuriem sākotnēji novērojamas problēmas ar lieko svaru – slimot mēdz arī ārēji veiksmīgi, tievi un izskatīgi cilvēki (visbiežāk – daiļā dzimuma pārstāves), kuru ciešanu pamatā ir zems pašvērtējums, kas var rezultēties ar dramatiskām, dažkārt pat letālām sekām.

Biežākie anoreksijas izraisītāji mēdz būt dažādas emocionālas krīzes: stress, radikālas pārmaiņas dzīvē, reizēm kāds nevietā izteikts aizrādījums, neveikls joks, kas laika gaitā mazina dzīves kvalitāti, pasliktina fizisko labsajūtu un var radīt dažādus orgānu darbības traucējumus.

Uzsākot ēšanas traucējumu ārstēšanās kursu, paralēli fiziskās veselības uzlabošanai, pacientēm ir nepieciešams psihoterapijas speciālists, kurš palīdzēs apzināties slimības rašanās cēloņus, izprast sevi, kā arī rast veidu kā risināt anoreksijas izraisītās psihoemocionālās problēmas.

Bieži vien anoreksiju sākuma stadijā diagnosticēt ir komplicēti, tāpēc ir būtiski censties pamanīt darbības, kas var liecināt par slēptiem ēšanas traucējumiem:

• ilgstoša diētas ievērošana
• straujš un ievērojams svara zudums
• regulāra svēršanās pirms un pēc ēdienreizēm
• pastiprināta ūdens lietošana
• pastiprināta interese par fiziskajām aktivitātēm un treniņu apmeklēšana
• novēršanās no draugiem, tuviniekiem un apkārtējās sabiedrības
• pārlieku liela interese un apsēstība ar svaru, iedomas par nemitīgu ķermeņa svara pieaugumu
• nomākts, trauksmains, bieži vien depresīvs garastāvoklis
• izvairīšanās no kopīgām ēdienreizēm, nemitīga atrunāšanās no tām, vēlme ēst vienatnē, vienlaikus, lai maskētu saslimšanu un novērstu uzmanību, īpaša intereses izrādīšana par ēdiena gatavošanu
• pārlieku uzkrītošas rūpes par apkārtējo ēšanas paradumiem un svaru
• intensīva organisma attīrīšanai paredzētu preperātu lietošana.

Ilgstošas anoreksijas gadījumā novērojami šādi fiziskās veselības pasliktināšanās simptomi:

• hormonālas izmaiņas – pazūd mēnešreizes vai arī tās vispār nesākas
• tiek kavēta organisma augšana, īpaši pubertātes vecumā tiek palēlināta augšanas procesu norise
• paaugstinās risks saslimt ar sirds slimībām un aritmiju
• iespējami neiroloģiski traucējumi – krampji, trīce
• novērojami bieži aizcietējumi
• pazeminās ķermeņa temperatūra, parādās salīgums arī siltos laikapstākļos
• izmaiņas ādas, matu un nagu struktūrā
• samazinās muskuļu masa, palielinās nespēks
• līdz pat galējai organisma novājināšanai, kā rezultātā iestājas nāve.