Liekais svars (virssvars)

Liekais svars (virssvars)

Liekais svars jeb visrssvars ir globāla problēma, kuru nepieciešams risināt, lai ilgstoši neārstēts, tas neapdraudētu veselību un labsajūtu kopumā. Pasaulē vairāk nekā 1,4 miljardiem pieaugušo, kas ir vecāki par 20 gadiem, ir lkonstatēts iekais svars. Turpretim vairāk nekā 200 miljoni vīriešu un 300 miljonu sieviešu cieš no aptaukošanās un tās izraisītajām veselības problēmām. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem (PVO), vairāk nekā 40 miljonu bērnu, vecumā līdz 5 gadiem, ir aptaukojušies.*

Aptaukošanās jeb adipozitāte ir slimība, kas neārstēta pasliktina sirds un asinsvadu veselību, izraisa gremošanas orgānu saslimšanas, no tās rodas elpceļu, kustību un balsta aparāta traucējumi, tiek bojāta arī perifēro nervu sistēma, kā arī palielinās risks saslimt ar onkoloģiskām slimībām.

Bieži vien liekā svara, aptaukošanās un ēšanas atkarību, kā arī ēšanas traucējumu izcelsmes pamatā ir meklējami psihoemocionāli iemesli. Lai radītu komfortu un labsajūtu, dažkārt no bērnības tiek pārmantota tendence – baudu gūt orāli, jo mūsu psihē notikusi agrīnās attīstības, t.s., orālās stadijas fiksācija, kuras dēļ labsajūtu un apmierinātību gūstam bērna apziņai viegli uztveramā veidā – ar ēšanu, smēķēšanu, nagu graušanu, kuras transformējas arī tādās rīcības formās, kas saistāmas ar vēlmi kompensēt neapmierināmu izsalkumu, reizē ar neapmierinātību ar sevi.

Ēšanas atkarības izraisīti traucējumi saistāmi ar pacienta iekšējo nedrošības sajūtu, kuras ietvaros pacients izjūt dažādu vajadzību pastiprinātu apmierināšanu, uzņemot pārtiku. Lai cik daudz pacients arī apēstu – saglabājas izsalkuma un tukšuma sajūta, kā arī vēlme attiecīgās kompulsīvās darbības turpināt, pat, ja pēc tam ieslīgstam pašpārmetumos. Turpretim pozitīva barošanas pieredze bērnībā rada mīlēta, mīloša un apmierināta cilvēka paštēlu attiecībās ar sevi un apkārtējiem.

Personām, kurām agrīnā periodā šāda pieredze ir traucēta, pastāv lielāka varbūtība, ka veidosies dažādas atkarības, piemēram, pastiprināta ēšana, ar kuru tiek kompensēta trauksmes, vainas un mazvērtības sajūta.
Līdz ar to pacientiem bieži vien nākas saskarties ar tuvinieku un apkārt esošo cilvēku neizpratni un nosodījumu, kas liek pacientam turpināt ar ēšanu saistīto patoloģisko uzvedību.

Aptaukošanos mēdz izraisīt tādi psihoemocionāli pārdzīvojumi kā ilgstošs saīgums, dusmas, neapmierinātība, garlaicības un tukšuma, apdraudētības sajūta, ilgstošs sasprindzinājums, emocionāli tuva cilvēka zaudējums vai atšķirtība.

* http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs311/en/