Fizioterapijas loma pēctraumu periodā

Fizioterapijas loma pēctraumu periodā

Ja kādā ķermeņa zonā ir notikusi trauma – akūta, radusies pārslodzes rezultātā vai ir veikta operācija – fizioterapijai ir ļoti liela loma, lai nodrošinātu pacienta efektīvu atgriešanos pie iepriekšējām aktivitātēm darbā un brīvajā laikā, tai pat laikā saudzējot bojātos audus un veicinot to dzīšanas procesu. Būtiska nozīme ir tam, kādas kustības vai aktivitātes tiek veiktas noteiktā bojāto vai operēto audu dzīšanas posmā. Tos nedrīkst pārslogot, bet tiem ir jādod pareizie kustību stimuli, lai nodrošinātu to pietiekamu apasiņošanu un raitu dzīšanas procesu. Ilgstoša imobilizācija (nekustināšana/ģipsis/ortoze u.c.) palēlina audu dzīšanu un samazina to izturības spējas vēlākā rehabilitācijas periodā, tādejādi pagarinot kopējo atlabšanas laiku.

Fizioterapeits, sadarbojoties ar pacientu, izvirza īstermiņa un ilgtermiņa mērķus un, balstoties uz tiem, tiek plānots rehabilitācijas process, tiek sniegtas rekomendācijas, ko ir atļauts darīt konkrētā rehabilitācijas fāzē, tādejādi sniedzot pacientam drošību un pārliecību par viņa atlabšanu. Liela loma ir personas izglītošanas procesā, kas palīdz izprast notikušo situāciju, sāpju un simptomu mehānismus, dzīšanas un audu atjaunošanās procesus. Fizioterapeita loma ir ļoti būtiska, lai mazinātu bailes no kustībām pēc traumas un veicinātu raitu atgriešanos pie ierastajām aktivitātēm un spēju atgriezties darbā.