Trauksme un panika

Trauksme un bailes ir normāla reakcija ikdienas dzīvē uz kādu bīstamu vai saspringtu situāciju. Tomēr tās vairs nav adekvātas situācijās, kad trauksme kļūst regulāra un intensīva, jo var liecināt par kādiem psihiskiem traucējumiem vai fizisku saslimšanu.

Trauksmi iedala:

paroksizmāla trauksme (agorafobija, sociālās fobijas, izolētās fobijas, panika),
hroniska trauksme (ģeneralizēta trauksme, trauksme ar depresiju),
trauksme kā adaptācijas traucējumu, obsesīvi kompulsīvu traucējumu, posttraumatiskā stresa sindroma, somatoformu traucējumu izpausme,
trauksme kā citu psihisku saslimšanu izpausme (psihotiski traucējumi),
sekundāra trauksme kā somatisku saslimšanu viena no izpausmēm (hipertireoīdisms, hiperparatireoīdisms, feohromocitoma, aritmijas, supraventrikulāri sirdsdarbības traucējumi u.c.),
psihoaktīvu vielu izraisīta trauksme (amfetamīns, kokaīns, kofeīns, atcelšanas sindroms pēc kanabinoīdu, alkohola, barbiturātu lietošanas).

Turpretim, panikas lēkmes bieži vien mēdz būt īslaicīgi, spontāni un intensīvi traucējumi, kas laika gaitā var pāraugt par neprognozējamām, atkārtotām un smagām trauksmes lēkmēm bez provocējoša iemesla un strauji attīstīties no vairākām minūtēm līdz pat pusstundai. Panikas lēkmes izcelsmes pamatā var būt ne tikai spontāni iespaidi, to var saistīt arī ar konkrētu dzīves situāciju ietekmi uz psihoemocionālo stabilitāti. Panikas lēkmes laikā apkārtējo pieredze un nomierināšana nepalīdz, tāpēc ir būtiski saņemt psihiatra vai psihoterapeita konsultācijas, lai risinātu situācijas, kuru iespaidā parādās panikas lēkmju uzliesmojumi.

Biežāk sastopamie panikas lēkmju simptomi ir:

sirdsklauves,
sāpes krūtīs,
smakšanas sajūta,
smaguma sajūta kuņģī,
reibonis,
nerealitātes sajūta vai bailes no personiskas katastrofas (kontroles zudums, sajukšana prātā, sirdslēkme vai pēkšņa nāve).

Veselības centra "Vivendi" speciālistu ieteikumi relaksācijai trauksmes un panikas lēkmes gadījumos:

Pakāpeniska muskuļu atslābināšana	Pakāpeniski sasprindzina un atslābina katru muskuļu grupu, sākot no kāju pirkstiem, pamazām virzoties pa ķermeni uz augšu. Mēģināt sajust atšķirību starp muskuļu saspringumu un atslābumu. Muskuļus sasprindzināt uz 5 sekundēm, atslābināt uz 30 sekundēm.
Kontrolēta elpošana	Apsēsties ar taisnu muguru, atslābinot kakla un plecu muskulatūru. Veikt dziļas ieelpas, izmantojot diafragmu (elpot „ar vēderu”). Ieelpot caur degunu ar aizvērtu muti, izelpot caur muti, mēģinot izelpot divreiz ilgāk nekā ieelpots. Ja iespējams, var atvērt logu.
Vizualizācija	Mēģināt iztēloties mierīgu, patīkamu vietu, lietu vai situāciju, izmantojot maksimāli daudz maņas. Iztēloties patīkamās ainas garšu, smaržu, krāsu, skaņu, pieskārienu.

Speciālisti, kas var palīdzēt:

Klīniskais psihologs

Psihoterapeits

Psihiatrs

Pieteikties vizītei

Aizpildot pieteikuma formu, es piekrītu savu personas datu apstrādei saskaņā ar SIA "Veselības centrs Vivendi" Privātuma politiku.

Visi pakalpojumi