ATKARĪBAS

Galvenais ir sākt to risināt un atnākt uz sarunu ar ārstu-narkologu. Konsultācijas laikā pie speciālista tiek uzklausītas sūdzības un noskaidrota slimības vēsture, kas palīdzēs ārstēšanas procesā, tiek veikta diagnostika un noteikts ārstēšanās veids un virziens, nozīmēti medikamenti, pielietota psihoterapija. Narkologs var nozīmēt medikamentus lietošanai mājas apstākļos (visu veidu atkarībām) – trankvilizatori, antidepresanti, neiroleptiķi, prettieksmes preparāti un citi medikamenti, kas mazina slikto pašsajūtu un novērš atkārtotu lietošanu. Narkologs jeb atkarību slimību speciālists ir ārsts, kas palīdz cilvēkam apzināt un atklāt nevēlamo ieradumu dabu, kā arī palīdz meklēt iespējas jaunam dzīves ceļam. Ārsts-narkologs konsultē personas ar alkohola, narkotisko un psihotropo vielu, tabakas, azartspēļu un jauno tehnoloģiju pārmērīgas lietošanas problēmām un atkarībām.

Ja pašam, kādam no tuviniekiem, draugiem vai darba kolēģiem ir problēmas, ko izraisa dažāda veida atkarības, tad pazīstama ir gan dusmu un bezspēcības, gan baiļu un līdzcietības sajūta, kuru pavada spēcīga vēlēšanās, kaut es pats vai konkrētais cilvēks saprastu, kādu postu viņa atkarības nodara viņam pašam un ikdienā līdzās esošajiem cilvēkiem.

Diemžēl atbrīvošanās no atkarībām var notikt tikai un vienīgi tad, ja to vēlas pats atkarīgais. Pats sarežģītākais un grūtākais ir motivēt atkarīgo atbrīvoties no sava posta. Visbiežāk atkarīgais pieņem lēmumu mainīt savu dzīves veidu tikai tad, kad viņa dzīve ir “cietusi katastrofu” vai ir tuvu sabrukumam. Vienmēr kāds no orgānu darbības, psihiskās veselības vai sociālās veselības traucējumiem ir kā signāls nepieciešamībai uzsākt ārstēšanos. Kad lēmums ir pieņemts, uz ilgstošu atveseļošanās procesu, jābūt gatavam gan atkarīgajam, gan līdzatkarīgajiem.

Ārstēšanās procesa pats sākums ir cilvēka apziņa, ka atkarību izraisošo vielu vai procesu lietošana ir radījusi viņa dzīvē nelabvēlīgas sekas – fiziskās, psihiskās un sociālās veselības traucējumus:

• sociālās veselības traucējumi – ģimenes attiecību pasliktināšanās, arī sabrukums, darba attiecību traucējumi, finansiālas grūtības, karjeras vai individuālās attīstības traucējumi, norobežošanās, krimināla uzvedība
• psihiskās veselības traucējumi – garastāvokļa svārstības, trauksme, nemiers, miega traucējumi, koncentrēšanās spēju, koordinācijas un atmiņas traucējumi, depresija, pašnāvības domas, degradācija
• orgānu darbības traucējumi – sirdskaites, aizkuņģa dziedzera slimības, aknu slimības vai hepatīti, HIV un traumas.

Ārstēšanās sākums un tās sekmīga iznākuma pamats ir paša atkarīgā brīvā griba ārstēties un radikāli mainīt savu dzīves veidu!