Galvassāpju centrs

Galvassāpju centrs

Galvassāpju diagnostika un ārstēšana nav vienkāršs uzdevums, jo ir apmēram 200 slimības, kuras pavada galvassāpes. Ārstam jābūt ar pieredzi un spēju orientēties dažādās ar galvassāpēm saistītās slimībās. Galvassāpju ārstēšana atšķiras un vislabākie rezultāti ir kompleksai pieejai, ko var nodrošināt dažādi kvalificēti speciālisti savās jomās. Vivendi Galvassāpju centrs izveidots, lai pacientiem būtu iespējams saņemt labāko profesionālo aprūpi vienuviet. Savukārt centra multidisciplinārās komandas kolēģi, savstarpēji sadarbojoties, bagātina pieredzi un spēj veiksmīgāk tikt galā ar sarežģītākiem gadījumiem.

"No 1996. gada, kad kļuvu par pirmo Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāju, esmu interesējusies par galvassāpju diagnostiku un ārstēšanu. Regulāri apmeklēju starptautiskus kongresus, esmu lasījusi lekcijas un vadījusi seminārus dažādu specialitāšu ārstiem par galvassāpju problēmām Latvijā un arī ārpus tās.. Uzskatu, ka sakarā ar sarežģīto un neviennozīmīgo migrēnas un citu primāro galvassāpju attīstības mehānismu vislabākie rezultāti ir kombinētai ārstēšanai, izmantojot gan sāpju ārsta jeb algologa ieteiktos medikamentus, gan psihiatra vai psihoterapeita ieteiktās metodes, gan  izvēloties piemērotu uzturu vai izmantojot fizioterapijas metodes muskuļu atslābināšanā un harmoniskā iekustināšanā. Reizēm situācija atrisinās, sakārtojot savu emocionālo sfēru, iemācoties meditācijas metodes, regulējot ēšanas paradumus. Un medikamenti vairs nav vajadzīgi!"

– Vivendi Galvassāpju centra vadītāja dr. Daina Jēgere

Vivendi Galvassāpju centrs ir izveidojis speciālistu komandu, kura tika atlasīta, lai sniegtu katram pacientam iespēju saņemt konsultācijas un individuāli pielāgotu ārstēšanos.

Galvassāpju centra komandā ietilpst tādi speciālisti kā:

  • neirologs,
  • algologs,
  • psihoterapeits,
  • psihiatrs,
  • psihologs,
  • KBT speciālists,
  • fizioterapeits,
  • uztura speciālists,
  • masieris, aromterapeits.

Vivendi Galvassāpju centra komanda tic, ka ir iespējams palīdzēt, atvieglot situāciju, uzlabot dzīves kvalitāti pacientiem, kurus nomoka galvassāpes, pat tik stipras kā migrēnas sāpes! Lai ik dienu bez sāpēm!

Galvassāpes

Sāpes, lai tās būtu galvas, muguras vai dvēseles sāpes, ir simptoms, kas brīdina, ka organismā kaut kas nav kārtībā.

- ārste Daina Jēgere

Galvassāpes ir visbiežāk minētās ciešanas/visizplatītākā ikdienas problēma, ko izjūt cilvēki visā pasaulē. Tās rada būtiskas izmaiņas cilvēka dzīves kvalitātē, ierobežojot dzīves ierasto ritējumu, samazinot darbaspējas vai nelabvēlīgi ietekmējot brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Galvassāpes rodas sāpju signālu dēļ, ko izraisa mijiedarbība starp smadzenēm, asinsvadiem un galvas nerviem. Galvassāpju laikā sāpju signāli netiek nodoti no smadzenēm kā vairums uzskata, bet gan drīzāk sāpju signāli nāk no aktivizētajiem nerviem ap galvaskausu, asinsvadiem un galvas muskuļiem. Šī iemesla dēļ galvassāpju diagnostika un ārstēšana ir gana sarežģīts process, kurš atkarīgs no dažādiem svarīgiem blakus faktoriem, lai to uzticētu vairāku jomu speciālistiem. 

Būtisks faktors galvassāpju diagnostikā un ārstēšanā ir sāpju veida identifikācija, ko nereti ir sarežģīti noteikt, veicot tikai klīnisko apskati, it sevišķi gadījumos, ja cilvēks ciešs no vairāku veidu galvassāpēm.

Detalizētāk par galvassāpju veidiem lasi sadaļā Galvassāpju veidi.

Galvassāpju veidi

Galvassāpju diagnostikas un ārstēšanas gadījumā ir būtiski identificēt galvassāpju veidu vai pat veidus, ar kuriem pacients sirgst. Visbiežāk galvassāpes tiek iedalītas divās grupās – primārās un sekundārās galvassāpes.
 

Primārās galvassāpes

Pastāvīgas galvassāpes kā pamatsimptoms, kura izcelsme nav saistīta ar veselības traucējumiem vai specifiskām slimībām. Tās mēdz būt ļoti mokošas ar tieksmi atkārtoties samēra bieži un regulāri, bet nav dzīvībai bīstamas. 

Visizplatītākās primārās galvaassāpes ir migrēna un saspringuma galvassāpes

Migrēna ir saslimšana, kurai raksturīgas mokoši stipras galvassāpju lēkmes, kuras bieži nereaģē uz parastiem pretsāpju līdzekļiem un kuras ilgst vidēji no 4 līdz pat 72 stundām.Migrēnas lēkmes var piemeklēt jebkuru - biežāk sievietes un jauniešus. No migrēnas cieš vidēji 13% visas pasaules iedzīvotājiem, tāpat ar migrēnu slimo arī 4-12% bērnu. 

Savukārt saspringuma jeb tenzijas galvassāpju mehānisms nav līdz galam vēl noskaidrots, uzskata, ka tas ir multifaktoriāls. Pārlieku liela spriedze, stress un nogurums ir galvenie izraisītāji saspringuma galvassāpēm. Tās veicina ne tikai emocionālie, bet arī fiziskie faktori – redzes pārpūle, nepareiza stāja, ilgstoša sēdēšana pie datora. Tās var būt saistītas ar galvai pieguļošo muskuļu sasprindzinājumu. 
 

Simptomātiskās jeb sekundārās galvassāpes

Simptoms, kuru izraisa visbiežāk kāda nopietna slimība, kuras rezultātā nepieciešama nekavējoša, nopietna medicīniska palīdzība. Simptomātiskās galvassāpes mēdz būt bīstamākas dzīvībai nekā primārās galvassāpes, taču simptomātiskās galvassāpes var novērst, ja tiek noskaidrots to cēlonis. 

 

!Svarīgi, ka galvassāpes tiek pareizi diagnosticētas, jo simptomi nereti ir vienādi – gan tām, kas norāda uz nopietnu saslimšanu, gan tām, kas nav dzīvībai bīstamas.

Migrēna

Migrēna ir viena no izplatītākajām primārajām galvassāpēm. Tā ir saslimšana, kurai raksturīgas mokoši stipras galvassāpju lēkmes, kuras bieži nereaģē uz parastiem pretsāpju līdzekļiem un kuras ilgst vidēji no 4 līdz pat 72 stundām. Migrēnas lēkmes var piemeklēt jebkuru, biežāk sievietes un jauniešus. No migrēnas vidēji cieš 13% visas pasaules iedzīvotāju, ar migrēnu sirgst 4–12% bērnu.

Migrēnas lēkmes laikā izšķir četras fāzes: priekšvēstnešiauragalvassāpes unatlieku parādības.

Priekšvēstneši parasti parādās dažas stundas vai dienas pirms galvassāpēm, tie var izpausties kā garastāvokļa izmaiņas, miegainība, sirdsklauves, depresija vai citas izpausmes. Nākamo fāzi jeb auru piedzīvo viena trešdaļa migrēnas slimnieku. Aurai raksturīgas savdabīgas sajūtas no 2 līdz 60 minūtēm pirms migrēnas kā, piemēram, redzes, jušanas vai runas traucējumi.
 

Galvassāpju fāzē cilvēki izjūt parasti šādus simptomus:

  • sāpes ilgst vairākas stundas, bet dažkārt pat vairākas dienas
  • sāpes var būt vienā vai abās galvas pusēs (visbiežāk deniņu un pieres rajonā)
  • sāpes mēdz pastiprināties un kļūt pulsējošas
  • gaisma, skaņa vai smarža rada diskomforta sajūtu
  • mēdz būt grūti veikt fiziskas darbības
  • sevišķi stipras galvassāpes var izraisīt nelabu dūšu un/vai vemšanu.

Pēdējā migrēnas fāze ir atlieku parādības, kas parādās pēc migrēnas lēkmes, ilgst vidēji vienu stundu un izpaužas kā vājums, paaugstināta uzbudināmība un jutīgums, miegainība vai apātija un koncentrēšanās spēju samazināšanās.

Savukārt, bērni var piedzīvot migrēnas lēkmes, kas ir līdzīgas pieaugušo, taču tās mēdz būt īsākas un biežāk ietekmē kuņģa un zarnu darbību, radot diskomforta sajūtu, nelabu dūšu vai caureju. Dažreiz bērni šīs sajūtas izjūt bez galvassāpju klātbūtnes, kas padara diagnostiku vēl sarežģītāku.

Turpretim stipru galvassāpju esamība 15 dienas mēnesī, no kurām vismaz 8 ir migrēnas lēkmes, vismaz 3 mēnešus gadā, tiek dēvētas par hronisku migrēnu. Hroniskas migrēnas gadījumā ir nepieciešama nopietna medicīniska palīdzība.
 

Migrēnas cēloņi un provocējošie faktori

Izpratne par migrēnas būtību gadu garumā ir ievērojami mainījusies, noskaidrojot, ka migrēna ir slimība, kas saistīta ar daudziem fizioloģiskiem aspektiem, tai skaitā centrālo nervu sistēmu, neirotransmiteriem un citiem ķīmiskiem savienojumiem smadzenēs. Tiek uzskatīts, ka migrēna ir neirovaskulāra saslimšanakuras laikā cieš gan asinsvadu, gan nervu sistēma.

Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, atklāts, ka migrēnas lēkmju laikā noteiktos smadzeņu apgabalos palielinās aktivitāte. Tāpat noskaidrots, ka cilvēkiem, kuriem migrēnas lēkmes ir biežas, novērota smadzeņu pelēkās vielas samazināšanās tajās smadzeņu daļās, kas atbildīgas par sāpēm.

Viens no neatbildētajiem jautājumiem joprojām ir: vai smadzeņu pelēkā viela sāpju apgabalos samazinās tieši biežo migrēnas lēkmju dēļ vai arī pie vainas ir lielās zāļu devas, kuras pacienti lieto?

Lai arī pētījumi par migrēnas izcelsmi intensīvi turpinās, vēl aizvien nav noskaidrots konkrēts cēlonis, kas atbildīgs par šīs slimības rašanos. Taču ir vairāki būtiski un pamatoti pieņēmumi (teorijas / hipotēzes?):

Pārmantota vairāku gēnu kombinācija

Pastāv samērā liela iespēja pārmantot migrēnu. Pētījumi liecina, ka ir ģimenes, kurām ir konkrētu gēnu kombinācija, kas izraisa migrēnas lēkmes, taču migrēnas mantošana var atšķirties no paaudzes paaudzē. Gēni, kas izraisa retas migrēnas formas, ir identificēti, savukārt gēni, kas atbildīgi par izplatītām migrēnas formām, vēl nav atklāti.

Izmainīti nervu impulsi

Galvenie par galvassāpēm atbildīgie nervi ir trīszaru nervs un pakauša nervs. Trīszara nerva pirmā zara atzars aiziet uz pieri un uzacu rajonu. No zara, kas virzās uz augšžokli un apakšžokli, mazs atzars aiziet uz deniņiem. Galvas aizmugurējā daļā sāpju sajūtas saistītas ar pakauša nerviem. Galvas aizmugurējā daļā sāpju sajūtas saistītas ar pakauša nerviem. Šīs arī ir tās vietas, kur lokalizējas galvassāpes. Un tiek pētīts, kādā veidā, iesaistoties šiem nervu atzariem, process, kas norisinās smadzeņu vielā, izsauc sāpes galvā. Iespējams, ka, ārstējot galvassāpes, jāstimulē tieši trīszaru nerva atzarus.

Dzīves režīms

Nenoliedzamas migrēnas cēloņsakarības ir atrodamas cilvēku izvēlētajā vai radītajā dzīves režīmā. Migrēnas progresivitāte vai pat rašanās ir saistīta ar mūsu prātu, emocijām un vispārējo mijiedarbību ar apkārtējo vidi. Cilvēki, kuri cieš no migrēnas, ir emocionālāki, jutīgāki pret kairinājumiem, stresu, atkarību izraisošām vielām un miega režīma izmaiņām; viņu smadzenēs elektriskās aktivitātes norisinās mazliet citādāk.

Pastāv arī vairāki bieži novēroti trigeri jeb migrēnas lēkmju provocējošie faktori, kurus būtu vēlams individuāli izvērtēt, lai mazinātu migrēnas lēkmju rašanos vai to intensitāti:

  • stress
  • nepilnvērtīgs uzturs vai retas/iztrūkstošas ēdienreizes
  • specifiski pārtikas produkti (biežāk tādi, kas satur kofeīnu, tiramīnu, alkoholu, mononātrija glutamātu)
  • neveselīgs miega režīms (par daudz vai par maz miega, izjaukts miega režīms, piemēram, darba maiņu grafika dēļ)
  • hormonālie faktori (mēnešreizes, kontracepcijas tabletes, hormonu aizvietojošā terapija, menopauze)
  • pārmērīga piepūle: gan fiziskā, gan garīgā
  • pārmērīgu emociju uzplūdumi (piemēram, dusmu lēkmes vai skumjas)
  • apkārtējie apstākļi (skaļi trokšņi, spilgtas/mirgojošas gaismas, stipras smaržas, smacīgs gaiss u.tml.)
  • laika apstākļu izmaiņas.

 

Tomēr būtiska nozīme ir tam, kā cilvēks uztver un sadzīvo ar savu slimību. Vairumā gadījumu migrēna cilvēku pavada visu mūžu, taču ar pareizi piemeklētu režīmu, ko izstrādā sadarbībā ar speciālistiem un tā ievērošanu, migrēnas var padarīt ievērojami retākas vai mazāk intensīvas.  

Saspringuma galvassāpes

Saspringuma jeb tenzijas galvassāpes ir vienas no visbiežāk sastopamajiem primāro galvassāpju veidiem. Šo galvassāpju mehānisms nav līdz galam noskaidrots, uzskata, ka tas ir multifaktoriāls 

Pārlieku liela spriedze, stress un nogurums ir galvenie izraisītāji saspringuma galvassāpēm. Tās veicina ne tikai emocionālie, bet arī fiziskie faktori – redzes pārpūle, nepareiza stāja, ilgstoša sēdēšana pie datora. Tās var būt saistītas ar galvai pieguļošo muskuļu sasprindzinājumu. 

Galvassāpes ir spiedošas, trulas, vieglas vai vidējas intensitātes, parasti abpusējas. Reizēm pacienti galvassāpes raksturo kā "spiedošu stīpu ap galvu". Ilgums var būt no 30 minūtēm līdz 7 dienām.

Atšķirībā no migrēnas saspringuma galvassāpes nepastiprinās pie fiziskas slodzes,  nav vemšana vai nelaba dūša, reti ir nepatika pret trokšņiem un spilgtu gaismu, kā rezultātā pacienti retāk ir spiesti pārtraukt uzsākto darbu vai aktivitāti. Līdzīgi kā citu primāru galvassāpju gadījumā, vispusīgi izmeklējot, neatrod iemeslu galvassāpēm. 

Saspringuma galvassāpes atkarībā no biežuma var būt retas epizodiskas, biežas epizodiskas vai hroniskas. Par hroniskām saspringuma galvassāpes sauc, ja tās ir vairāk kā 15 dienas mēnesī vismaz 3 mēnešu periodā. Saspringuma galvassāpju gadījumā efektīvi ir parastie bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, tomēr, pieaugot galvassāpju biežumam, pretsāpju līdzekļu efekts samazinās un palielinās nekontrolēta pretsāpju medikamentu lietošana. Tas, savukārt, palielina risku, ka var attīstīties medikamentu atkarīgas galvassāpes, kas radušās medikamentu pārmērīgas lietošanas vai atcelšanas dēļ. 

Saspringuma galvassāpju ārstēšanā liela loma ir nemedikamentozai terapijai - regulāras fiziskās aktivitātes, fizioterapija, dažādi relaksācijas treniņi, psihoterapija, īpaši kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT). Hronisku saspringuma tipa galvassāpju gadījumā ārsts var ieteikt profilaktiskās medikamentozās terapijas kursu.

Simptomātiskās galvassāpes

Simptomātiskās jeb sekundārās galvassāpes mēdz būt bīstamākas dzīvībai nekā primārās galvassāpes, taču simptomātiskās galvassāpes var novērst, ja tiek noskaidrots to cēlonis. Pastāv daudz un dažādi sekundāro galvassāpju rašanās iemesli:

  1. Traumas. Smadzeņu satricinājums, smadzeņu kontūzija. Galvassāpes var izraisīt arī senas traumas pēc vairākiem gadiem. Stiprāka trauma nenozīmē stiprākas galvassāpes. Tas atkarīgs no tā, cik stipri bojātas konkrētas smadzeņu daļas.
     
  2. Saslimšanas dažādos galvas orgānos: acīs, ausīs, zobos, deguna blakusdobumos, mandelēs, mēlē, galvas ādā, galvas muskuļos – viss, kas atrodas galvā, izņemot smadzenes. Daudziem cilvēkiem ir pazīstamas neciešamas ausu un zobu sāpes, kad galvassāpes ir tikai viens no simptomiem. Bieži galvassāpes izraisa deguna blakusdobumu iekaisums.
     
  3. Infekcijas saslimšanas. Piemēram, gripa vai saaukstēšanās, arī encefalīti un meningīti u.c. infekcijas saslimšanas.
     
  4. Vielmaiņas traucējumi - vairogdziedzera saslimšanas, citas iekšējo sekrēcijas dziedzeru slimības.
     
  5. Sirds un asinsvadu slimības. Dažādas sirds saslimšanas, kas traucē asinsriti sirdī un smadzenēs, piemēram, insults vai asinsizplūdumi. Galvassāpes var kombinēties ar paralīzi, jušanas vai runas spējas traucējumiem.
     
  6. Paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens. Pārsvarā sāpes lokalizējas pakauša rajonā. Tās var būt vienmērīgas vai pulsējošas.
     
  7. Trīszaru nerva neiralģija. Nervs nodrošina jušanu sejā, galvā un tā šķiedras atrodas arī zobu saknēs, smadzeņu apvalkos, līdz ar to iekaisuma, saslimšanas vai traumas gadījumā rodas stipras sāpes. Šīs sāpes ir spēcīgas, šaujošas, līdzīgi kā ar elektrību.
     
  8. Medikamentu izraisītas galvassāpes. Galvassāpes saistītas ar medikamentu lietošanu vai atcelšanu. Šai grupai pieskaitāms arī alkohols, tā lietošana un paģiras. Daudzu medikamentu anotācijā rakstīts, ka tie var izsaukt galvassāpes, tāpēc to lietošanai vienmēr jāpieiet kritiski, jānovērtē ieguvumi un zaudējumi.
     
  9. Zālītes jeb marihuānas smēķēšana. Tā var izraisīt smadzeņu bojājumus, izraisot galvassāpes vai pat psihozi.
     
  10. Psihiskas saslimšanas. Piemēram, depresija, trauksme, neiroze.

Galvassāpju ārstēšana

Galvassāpju ārstēšana nebūt nav tas vieglākais uzdevums, jo tā ir atkarīga no dažādiem blakus faktoriem, kā rezultātā bieži vien ir nepieciešama dažādu speciālistu iesaiste. 

Vispirms ar sūdzībām par galvassāpēm jādodas pie ģimenes ārsta, kurš novērtēs  kopējo veselības stāvokli, nosūtīts uz analīzēm un uzreiz nozīmēs sākotnējo ārstēšanos. 

Tomēr ir gadījumi, kad ģimenes ārsts viens nespēj atrisināt pacienta problēmu, tāpēc nākamais solis ir citu speciālistu – neirologa vai algologa (sāpju speciālista), iesaiste. 

Šajās vizītēs neirologs vai algologs uzklausīs Jūsu sūdzības un mērķtiecīgi iztaujās par galvassāpju norisi, ilgumu, sākumu, raksturu, lokalizāciju, pavadošiem simptomiem, atvieglojošiem un provocējošiem faktoriem, Jūsu blakusslimībām, visiem medikamentiem, ko lietojat pašreiz, kā arī iepriekšējo galvassāpju ārstēšanas pieredzi, ja tāda ir bijusi. Tālāk sekos rūpīga neiroloģiskā izmeklēšana.

Nepieciešamības gadījumā Jums tiks nozīmēti papildu diagnostiskie izmeklējumi un citu jomu speciālistu konsultācija. Savukārt, vizītes noslēgumā Jums tiks izveidots individuāls ārstēšanās plāns, iekļaujot kompleksu pieeju: pārskatot dzīvesveida, režīma un ēšanas paradumus, kā arī izvēloties piemērotākos medikamentus un procedūras. 

Lai vizīte un ārstēšanās process norisinātos vēl efektīvāk, iesakām pirms tam aizpildīt Galvassāpju kalendāru, lai iegūtos novērojumus parādītu ārstam, kā arī lasiet sadaļu Kā sagatavoties vizītei? 

Galvassāpju kalendārs

Galvassāpju kalendārs var būt noderīgs, lai pierakstītu savus novērojumus saistībā ar galvassāpēm, un jo īpaši migrēnas lēkmēm, – cik bieži lēkmes rodas, cik tās ir intensīvas, kādus medikamentus lietojāt, cik daudz, bieži u.tml.

Iegūtie novērojumi palīdzēs: 

  • ārstam noteikt diagnozi un piemērotāko ārstēšanās veidu
  • pašam atpazīt lēkmes provocējošos faktorus un brīdinājuma zīmes, lai turpmāk varētu novērst lēkmju rašanos
  • novērtēt, vai medikamenti, ko lietojat pašreiz, palīdz.

 

Lejupielādēt galvassāpju kalendāru

Kā sagatavoties vizītei?

Pirmā vizīte pie speciālista ir būtiska, jo šajā vizītē ārsts iepazīst Jūsu slimības simptomus, savukārt, Jūs izprotat slimības iespējamos cēloņus un efektīvākās ārstēšanas metodes. Lai vizīte noritētu veiksmīgi, nepieciešams tai sagatavoties, tādējādi atvieglojot abpusējo sadarbību.

Pirms vizītes:

  1. Atzīmēt Galvassāpju kalendārā (pieejams: galvassāpju kalendārs) galvassāpju stiprumu, biežumu, provocējošos faktorus un medikamentus, ko lietojat
     
  2. Novērojiet, kādi apstākļi pastiprina vai atvieglo galvassāpes
     
  3. Sagatavojiet līdzņemšanai: izmeklējumus, analīzes, citu konsultantu slēdzienus (ja tādi ir), izrakstus no slimnīcām, medikamentu sarakstu, ko lietojat vai esat lietojis. Noderīgi var būt arī izmeklējumu slēdzieni, kas veikti pirms vairākiem gadiem, ārstam tā var būt svarīga informācija galvassāpju diagnostikā un tālāko izmeklējumu plānošanā
     
  4. Iztaujājiet savus tuvākos ģimenes locekļus un radiniekus saistībā ar galvassāpju pieredzi, jo nereti migrēnas ir iedzimtas
     
  5. Pārdomājiet jautājumus, ko vēlaties uzdot speciālistam. 

Vivendi Galvassāpju skola

Vivendi Galvassāpju skola – vieta, kur Tev palīdzēs izprast un pārvaldīt galvassāpes, kā arī sniegs praktiskus ieteikumus, ko ieteicams darīt ikdienā, lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu galvassāpes, uzlabotu pašsajūtu un kopējo dzīves kvalitāti. Migrēna ir viena no izplatītākajām slimībām (ar to sirgst aptuveni viens miljards iedzīvotāju visā pasaulē), kas lielā mērā ietekmē cilvēkus darbspējas vecumā. Vidējām un stiprām galvassāpēm radot diskomfortu, cilvēks var justies fiziski un emocionāli bezspēcīgs un nomākts, pilnībā vai daļēji zaudējot darbspējas un dzīvesprieku. 

Galvassāpju skola sastāv no 3 nodarbību cikla, kura laikā tiks apgūtas šādas tēmas un praktiskie vingrojumi:

  • Galvassāpju veidi un cēloņi
  • Kur un kāpēc rodas galvassāpes
  • Ieskats galvassāpju profilaksē un jaunākajās ārstēšanas metodēs
  • Galvassāpju saistība ar emocionālajām reakcijām
  • Kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT), emociju regulēšanas u.c. veida metožu apguve stresa pārvaldīšanā un psihoemocionālās labsajūtas uzlabošanā
  • Ķermeņa stāja, darba poza, muskuļu disbalanss, saspringums un citi iemesli, kas var veicināt galvassāpes
  • Ikdienas profilaktiskie vingrojumi un metodes galvassāpju mazināšana.

Galvenie ieguvumi, apmeklējot Vivendi Galvassāpju skolu:

  •  Izpratne par galvassāpēm, to cēloņiem

  • Apzināšanās, ka šāda problēma nav man tikai vienam
  • Zināšanas par to, kas man var palīdzēt un ar ko sākt, lai mazinātu galvassāpes un to radīto diskomfortu. 

Nodarbības ir atceltas uz nenoteiktu laiku. 

Lūdzu, sekojiet līdzi jaunākajai informācijai par nodarbību norises datumiem un laiku!