GALVASSĀPES
Saspringtajā dzīves ritmā arvien vairāk novērojamas galvassāpes – 8 no 10 cilvēki ar tām saskaras vismaz reizi gadā.
Galvassāpes tiek iedalītas divās grupās:
Pastāvīgas galvassāpes kā pamatsimptoms, kura izcelsme nav saistīta ar veselības traucējumiem vai specifiskām slimībām. Tās mēdz būt ļoti mokošas ar tieksmi atkārtoties samēra bieži un regulāri, bet nav dzīvībai bīstamas.
Visbiežāk sastopamas ir primārās galvassāpes: migrēna un saspringuma galvassāpes
Migrēna ir saslimšana, kurai raksturīgas mokoši stipras galvassāpju lēkmes, kuras bieži nereaģē uz parastiem pretsāpju līdzekļiem un kuras ilgst vidēji no 4 līdz pat 72 stundām. Migrēnas lēkmes var piemeklēt jebkuru - biežāk sievietes un jauniešus. No migrēnas cieš vidēji 13% visas pasaules iedzīvotājiem, tāpat ar migrēnu slimo arī 4-12% bērnu.
Savukārt saspringuma jeb tenzijas galvassāpju mehānisms nav līdz galam vēl noskaidrots, uzskata, ka tas ir multifaktoriāls. Pārlieku liela spriedze, stress un nogurums ir galvenie izraisītāji saspringuma galvassāpēm. Tās veicina ne tikai emocionālie, bet arī fiziskie faktori – redzes pārpūle, nepareiza stāja, ilgstoša sēdēšana pie datora. Tās var būt saistītas ar galvai pieguļošo muskuļu sasprindzinājumu.
Simptoms, kuru izraisa visbiežāk kāda nopietna slimība, kuras rezultātā nepieciešama nekavējoša, nopietna medicīniska palīdzība. Simptomātiskās galvassāpes mēdz būt bīstamākas dzīvībai nekā primārās galvassāpes, taču simptomātiskās galvassāpes var novērst, ja tiek noskaidrots to cēlonis.
Cilvēki, kas nepievērš uzmanību galvassāpēm un cer, ka tās pāries pašas no sevis, neapzināti ļauj tām progresēt, tādēļ ļoti būtiska ir galvassāpju profilakse un ārstēšana, t. sk., konsultācija ar ārstu.
!Svarīgi, ka galvassāpes tiek pareizi diagnosticētas, jo simptomi nereti ir vienādi – gan tām, kas norāda uz nopietnu saslimšanu, gan tām, kas nav dzīvībai bīstamas.
