Bālinta grupa psihiatrijas rezidentiem

Vivendi aicina psihiatrijas un bērnu psihiatrijas rezidentus pievienoties Bālinta grupai – regulārām, konfidenciālām grupas tikšanās reizēm, kurās iespējams drošā vidē reflektēt par savu darbu, pacientiem, ārsta un pacienta attiecībām.

Ikdienas klīniskajā darbā bieži vien ir jāpieņem lēmumi ātri. Bālinta grupa piedāvā pretējo – laiku apstāties un padomāt:

• par pacientu, ar kuru ir grūti atrast kontaktu;
• par situāciju, kas paliek prātā arī pēc darba;
• par emocijām, kuras rodas saskarsmē ar konkrētu pacientu;
• par to, kas notiek starp ārstu un pacientu un kā šīs attiecības ietekmē ārstēšanas procesu.

Par Bālinta metodi

Bālinta grupas uzsāka ārsts un psihoanalītiķis Maikls Bālints (Michael Balint, 1896-1970).

20. gadsimta 50. gados Bālints Londonā sāka vadīt seminārus vispārējās prakses ģimenes ārstiem, kuros viņi kopā analizēja savu pacientu gadījumus un attiecības ar viņiem. Šīs pieejas pamatā bija pārliecība, ka ārsta un pacienta attiecības ir būtiska klīniskā darba daļa, kuru ir vērts apzināti pētīt un reflektēt.

Mūsdienās Bālinta grupas darbojas daudzviet pasaulē un tiek izmantotas kā profesionālās refleksijas, pieredzes apmaiņas un profesionālās izaugsmes forma ārstiem.

Bālinta grupa ir telpa profesionālai refleksijai – par pacientu, par attiecībām un par sevi kā ārstu.

Kas ir Bālinta grupa?

Bālinta grupa ir profesionālās refleksijas grupa ārstiem, kuras centrā ir ārsta un pacienta attiecības.

Atšķirībā no tradicionālas klīniskā gadījuma apspriešanas grupas šeit galvenā uzmanība netiek pievērsta diagnozei vai ārstēšanas taktikai. Mēs skatāmies uz pacientu un ārstu kā cilvēkiem un domājam par to, kas notiek viņu savstarpējā saskarsmē.

Grupā dalībnieki dalās ar reāliem klīniskiem gadījumiem, un kopā ar kolēģiem mēģina uz tiem paskatīties no dažādiem skatupunktiem.

Tā ir droša un konfidenciāla telpa, kurā nav nepieciešams visu zināt, būt pārliecinātam vai atrast “pareizo” atbildi. 

Ko var iegūt no dalības Bālinta grupā?

Bālinta grupa palīdz attīstīt spēju labāk saprast gan pacientu, gan to kas notiek pašā ārstā saskarsmē ar pacientu.

Dalība grupā var palīdzēt:

• labāk izprast pacientu un viņa uzvedību,
• pamanīt savas emocijas saskarsmē ar pacientiem,
• labāk izprast ārsta un pacienta attiecību dinamiku,
• ieraudzīt sarežģītas situācijas no cita skatupunkta,
• labāk tikt galā ar profesionālām šaubām un nedrošību,
• attīstīt empātiju un spēju ieklausīties,
• saņemt kolēģu atbalstu un pieredzi,
• attīstīt reflektēšanas un komunikācijas prasmes,
• labāk pamanīt situācijas, kas var veicināt profesionālu izsīkumu,
• iemācīties izmantot laiku, lai domātu par savu darbu un profesionālo pieredzi.

Būtiski arī tas, ka grupa ļauj piedzīvot, ka sarežģītās situācijās neesi viens.

Kā notiek Bālinta grupas tikšanās?

Tikšanās sākumā grupas vadītājs aicina dalībniekus piedāvāt kādu klīnisku situāciju, par kuru viņi vēlas padomāt kopā ar grupu. Tas var būt pacients, kuru ir grūti saprast. Pacients, ar kuru neizdodas izveidot kontaktu. Situācija, kas izraisa spēcīgas emocijas. Vai vienkārši gadījums, par kuru ārsts pats sev jautā: “Kas īsti šeit notiek?”