Ēšanas traucējumi pusaudžiem

Ēšanas uzvedības spektrs

Ēšanas uzvedību var aplūkot kā spektru, kas svārstās no veselīgiem paradumiem līdz klīniskiem traucējumiem:

• Intuitīva ēšana: Spēja reaģēt uz fizioloģiskiem izsalkuma un sāta signāliem, elastīga attieksme pret pārtiku un pozitīvs ķermeņa tēls.

• Traucēta ēšanas uzvedība: Izmainīta uzvedība (rigiditāte uztura izvēlē, pārmērīga svara kontrole, emocionāla ēšana), kas vēl nesasniedz klīniskas diagnozes līmeni.

• Klīniskie ēšanas traucējumi (psihiatriskas diagnozes):
  • Bulīmija nervosa (pārēšanās epizodes ar sekojošu vemšanu vai citu svara mazināšanas uzvedību).
  • Kompulsīvās pārēšanās traucējumi (kontroles zudums par ēšanu).
  • ARFID (izvēlīgi–ierobežojoši ēšanas uzņemšanas traucējumi – bailes vemt, sensora jutība, nav bažu par izskatu).
  • Anoreksija nervosa (ierobežošana, bailes pieņemties svarā).

Svarīgi! Arī bez kritiski zema svara var pastāvēt anoreksija (atipiska anoreksija). 71% pusaudžu ar šādu diagnozi pirms saslimšanas bija virssvars.

“Sarkanie karogi”: Kam vecākiem pievērst uzmanību?

Anoreksijai un bulīmijai ir specifiskas pazīmes, kas liecina par augstu risku.

Vispārējie brīdinājuma signāli:

• Straujš svara zudums vai bieža svēršanās.
• Rigīdi (neelastīgi) noteikumi par ēšanu, “veselīgā/neveselīgā” ēdiena dalīšana.
• Panika maltītes laikā vai izvairīšanās no kopīgām ēdienreizēm.
• Sociāla noslēgšanās, slepenība, garastāvokļa pasliktināšanās.
• Perfekcionisma pastiprināšanās un paaugstināta trauksme.

Bulīmijas specifiskās pazīmes:

• Pazušana pēc ēdienreizēm (ilga uzturēšanās vannas istabā, ūdens vai mūzikas ieslēgšana).
• Pazudusi pārtika vai paslēpti iepakojumi.
• Fiziskas pazīmes: zobu jutīgums, iekaisusi rīkle, pietūkuši vaigi, tulznas uz pirkstiem.

Anoreksijas radītās sekas uz veselību

Anoreksija ir letālākais ēšanas traucējumu veids ar augstāko mirstību starp psihiatriskajām slimībām (5-10%). Tā ietekmē visas ķermeņa sistēmas:

• Sirds un asinsvadi: Bradikardija, aritmija (līdz pēkšņai nāvei), pazemināts asinsspiediens.
• Hormonālā sistēma: Pubertātes aizture, amenoreja (menstruāciju trūkums), neauglība, osteoporoze.
• Nervu sistēma: Smadzeņu bioķīmijas izmaiņas, lēna domāšana, vāja atmiņa.
• Kuņģa-zarnu trakts: Aizcietējumi, bojāta zobu emālija, zarnu darbības apstāšanās risks.
• Imūnā sistēma: Vāja imunitāte un biežas infekcijas.

Sociālie mediji un ekrāna laiks

Intensīva sociālo tīklu lietošana ir cieši saistīta ar neapmierinātību ar savu ķermeni un zemāku pašcieņu.

Rekomendācijas ekrāna laikam:

• Līdz 1 gadam: Nav ieteicams (tikai videozvani).
• 2–5 gadi: ≤ 1 stunda dienā (vecāku uzraudzībā).
• 5–17 gadi: ≤ 2 stundas dienā (atpūtas nolūkos).
• Pusaudžiem: Izvairīties no ekrāniem guļamistabā un vismaz stundu pirms gulētiešanas.

Praktiski padomi vecākiem: Ko darīt?

Fokuss uz struktūru: Regulāras maltītes (brokastis, pusdienas, vakariņas) un uzkodas ir ārstēšanas pamats. Pat 3 kopīgas ģimenes ēdienreizes nedēļā uzrāda pozitīvu dinamiku.

Mainiet valodu: Izvairieties no ēdiena dalīšanas “labā/sliktā”. Uzsveriet, ka jebkurš ēdiens dod enerģiju muskuļiem, kauliem un hormoniem.

Izvairieties no jautājuma formas: Tā vietā, lai jautātu “Vai tu ēdīsi?”, sakiet: “Ir vakariņu laiks. Sēdies pie galda.”

Atbalstiet bērnu, nevis uzvedību: Noturīgi un stabili noteikumi veido bērnam drošības sajūtu.

Raksts sagatavots, balstoties uz aktuālajām SPKC un PVO vadlīnijām

Kur meklēt palīdzību?

Veselības centrā Vivendi specializētu palīdzību pusaudžiem sniedz:

Dr. Anastasija Barziloviča un Dr. Lelde Vētra bērnu psihiatres,
Eva Šmite sertificēta uztura speciāliste,
Marija Musatova klīniskā psiholoģe.

Pieteikties, zvanot uz reģistratūru + 371 20451777 

Akūtos gadījumos un situācijās, kad nepieciešama hospitalizācija, lūdzam vērsties BKUS.