Kļūšana par vecākiem ir īpaša pieredze, kas sevī ietver gaidas, prieku un dažādus izaicinājumus. Tajā pašā laikā ir svarīgi atzīmēt, ka šis pārmaiņu periods var sev nest līdzi sarežģītas psiholoģiskas un emocionālas pārmaiņas. Perinatālais periods jeb laika posms, kas sevī ietver grūtniecības sākumu līdz pēcdzemdību perioda beigām, sevī ietver vairākus nozīmīgus notikumus, kas ir saistīti ar psihisko veselību – mātes un tēva pašsajūtu un pielāgošanos pārmaiņām, bērna attīstību un saiknes veidošanu ar jaundzimumušo, rūpes par ilgtermiņa psihiskās veselības saglabāšanos un citus. Šajā aprakstā nedaudz pieskarsimies biežāk un retāk sastopamu psihisko traucējumu aprakstam un īsai rekomendācijai, ko vajadzētu darīt katrā no šīm situācijām kā pirmo soli.

Pēcdzemdību skumjas:

• Garastāvokļa svārstības – pārsvarā nomāktība un skumjas, bet var būt arī pacilātība
• raudulīgums
• viegla aizkaitināmība
• satraukums
• bezmiegs
• spēku izsīkums
• grūtības koncentrēties

Ko darīt pēcdzemdību skumju gadījumā? 

Depresijas simptomi:

• Nomākts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta objektīva iemesla
• Pazeminātas intereses un spēja izjust prieku
• Paaugstināta nogurdināmība, enerģijas trūkums

• Pašapsūdzības domas, neadekvāta vainas sajūta
• Pazemināts pašvērtējums
• Suicidālas domas vai uzvedība
• Kognitīvo funkciju traucējumi – neizlēmība, grūtības plānot vai koncentrēties, atmiņas traucējumi, domāšanas gausums
• Psihomotorās aktivitātes traucējumi – ažitācija vai kavētība
• Jebkādi miega traucējumi
• Pazemināta ēstgriba

Ko darīt depresijas gadījumā? 

Griezties pie psihiatra plānveidā. Ja izteiktas suicidālas domas ar plānu vai ir smagi izteikti traucējumi, tad iespējams vērsties arī neatliekami (psihiatra konsultācija būtu šajā gadījumā jāsasniedz 24 h laikā).

Trauksmes simptomi:

• Fiziskie simptomi– svīšana, sirdsklauves, trīce, sausums mutē, elpošanas grūtības, nepatīkama sajūta pakrūtē, sāpes,  slikta dūša, diskomforts vēderā
• “Garīgie” simptomi – bažas, nestabilitātes sajūta, nedrošība, bailes pazaudēt  samaņu, kontrole, bailes sajukt prātā, apdullums
• Vispārēji simptomi – karstuma, aukstuma sajūta, nejūtīgums, sastingums
• Sasprindzinājuma simptomi – muskulatūras sasprindzinājums, sūdzības par  pastāvīgu nervozitāti, nevar atslābināties, garīgais sasprindzinājums
• Citi – Grūtības koncentrēties, viegla aizkaitināmība, nevar aizmigt  bažīgo domu dēļ

Panikas lēkmes simptomi:

• sirdsklauves
• svīšana
• sāpes krūtīs
• smakšanas sajūta
• reibonis, ģībšanas sajūta
• slikta dūša vai diskomforts vēderā
• bailes sajukt prātā vai pazaudēt kontroli pār  sevi
• bailes nomirt

Ko darīt trauksmes un panikas traucējumu gadījumā?

• Spējas garastāvokļa svārstības no eiforiska garastāvokļa līdz nomāktam, trauksmainam, baiļpilnam vai dusmīgam.
• Sievietei neraksturīgs eiforisks garastāvoklis, daudzrunīgums, hiperaktivitāte.
• Trauksme, nomāktība, izmisums, raudulīgums, kas šķiet neadekvāts situācijai un/vai ir sievietei neraksturīgs.
• Bezmiegs, pat situācijās nesaistītās ar bērna gulēšanu vai veselības stāvokli.
• Pārliecīga trauksme, aizdomīgums attiecībā uz savu vai bērna veselību (piem., ka bērnam ir kādi veselības traucējumi, bet medicīnas personāls tos no viņas slēpj).
• Dusmas, agresivitāte pret medicīnas personālu vai piederīgajiem.
• Dusmas uz bērnu, šausminošas domas par viņa nogalināšanu vai nodarīšanu viņam pāri.
• Domas par paškaitēšanu.
• Izmainīta motora aktivitāte – pārliecīga rosība, hiperaktivitāte vai apātiskums, sastingšana noteiktā pozā, nereaģēšana uz viņu vērsto runu vai bērnu utml.
• Ar realitāti nesaistāmas idejas vai domas – murgi vai to iedīgļi.
• Sieviete dzird kādas skaņas vai balsis, kuras citi nedzird vai “pārklausās” (dzirdes ilūzijas vai halucinācijas).
• Sieviete apsūdz tuviniekus vai medicīnas personālu kādās darbībās, ko viņi nav veikuši.
• Sieviete “pārskatās” vai redz kādas lietas, kas neeksistē.
• Citas sievietes uzvedības izpausmes, kuras viņai nav raksturīgas.