Mūsdienu medicīna ir piedzīvojusi milzīgu izrāvienu - jaunās paaudzes medikamenti (GLP-1 un GIP receptoru agonisti) ir devuši cerību daudziem, kuri gadiem cīnījušies ar aptaukošanos. Medikamenti ietekmē bioloģiskos mehānismus un samazina fizisko izsalkumu, taču tie nespēj mainīt...
Ēšanas traucējumi pusaudžu vecumā ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas saistīta gan ar psiholoģiskiem, gan fiziskās veselības riskiem.
Mūsu visu interesēs ir saglabāt veselību un kopējo labsajūtu. Īpaši drēgnajos ziemas mēnešos, kad vīrusi un baktērijas uzglūn uz katra stūra, ir vērts piedomāt, kā iespējams veicināt organisma aizsargspēju. Skaidrs, ka nebūs viens pareizais solis, kā saglabāt labu veselību, jo cilvēks ir dažādu orgānu sistēmu kopums!
Mūsdienās ir pieejama dažāda veida informācija par to, ko un kā pareizi ēst, kādu diētu labāk ievērot, ko no uztura vajadzētu izslēgt, bet ko pielikt vairāk klāt un tamlīdzīgi. Varbūt tieši pretēji – nekas nav jāmaina, un ir labi tā kā ir?
Laikā, kad vīrusi jau atkal ir aktivizējušies, ierosinot saaukstēšanos un visus nepatīkamos simptomus, aktuāli kļūst stiprināt savu imūno sistēmu, lai mūsu organisms pienācīgi spētu cīnīties ar negaidītiem iebrucējiem. Viens no labākajiem veidiem imunitātes stiprināšanā ir ievērot veselīgu un sabalansētu uzturu. Augļos un dārzeņos esošie antioksidanti ir lieliski palīgi mūsu imūnsistēmas efektīvākai…
“Uztraukums un cukura atkarība iet roku rokā. Saldumi spēj sniegt tikai īslaicīgu enerģiju un miera sajūta. Ja organismā pēc saldumu ēšanas cukura līmenis ceļas ļoti strauji, sāk intensīvi izdalīties aizkuņģa dziedzera hormons insulīns, kura mērķis ir to pazemināt. Rezultātā pacilātības sajūtu nomaina izsalkuma sajūta, garastāvokļa pasliktināšanās, nogurums, koncentrēšanās spēju mazināšanās vai…
Kuram no mums gan kādreiz nav nepaticis tas, kā mēs izskatāmies. It īpaši skolas laikā. Man pašai bija kompleksi par svaru un izskatu teju visu skolas periodu. Nemitīgi salīdzināju sevi ar draudzenēm, kas bija tievākas par mani.
Ēšanas traucējumi ir absolūta kontrindikācija jebkāda gavēņa uzsākšanai. Kā rāda pētījumos iegūtie rezultāti un mana personīgā darba pieredze, tieši ēšanas traucējumu pacienti un cilvēki, kam ir sarežģītas attiecības ar ēdienu, piemēram, emocionāla ēšana vai pārēšanās epizodes, biežāk izvēlas dažāda veida gavēni, jo īpaši intermittent fasting jeb intervālo ēšanu.
Šķiet, ka diskusija par brokastu nepieciešamību, ir mūžīga. Kāds to sauc par dienas svarīgāko ēdienreizi, bet kāds saka, ka nekad pēc brokastīm nav jutis vajadzību.










