Metaforu “komforta zona” izmanto, lai raksturotu stāvokli, kad cilvēks, atrodoties noteiktā, visbiežāk atpazīstamā vietā un uzvedoties ierastā veidā, jūtas fiziski un emocionāli droši un ērti.

Komforta zona cilvēkam ir svarīga, jo tās būtiskie ieguvumi ir:

• zems stresa līmenis,
• drošības izjūta,
• prognozējamība,
• vienmērīgs sniegums (darba kontekstā).

Tomēr, ilgstoši atrodoties komforta zonā, pastāv risks, ka persona:

• pieredzēs stagnāciju (piem., paliks darba vietā, kas jau sen nedod gandarījumu),
• neapgūs jaunas zināšanas un prasmes, lai īstenotu kādus noteiktus mērķus,
• palaidīs garām iespējas (piem., paaugstinājums, ceļojums, iepazīšanās u.tml.),
• izjutīs garlaicību,
• kļūs pašapmierināts (kā rezultātā var ciest, piem., attiecības).

Izkāpšana no komforta zonas teju vienmēr būs saistīta ar paaugstinātu stresa līmeni. Iespējams, tiek izjustas bailes, jo nākas saskarties ar mazāk pazīstamo. Izjust bailes un šaubas jaunu izaicinājumu priekšā ir tik normāli! Tai pat laikā, izturot satraucošās emocijas UN saprātīgi rīkojoties, tas ir, ik pa laikam atrodoties “mācīšanās zonā” (skat. attēlu), cilvēkam ir iespēja gūt jaunu pieredzi/ zināšanas un pilnveidoties. Laika gaitā aktivitātes, kas agrāk radīja nepatīkamas emocijas un lika izjust stresu, var kļūt par daļu no cilvēka nu jau paplašinātās komforta zonas.     

Jāatzīmē, ka ieteikums “izkāpt no komforta zonas” nenozīmē, ka cilvēkam, kurš neprot peldēt, uzreiz jālec ūdenī baseina dziļākajā galā, tas, visticamāk, nozīmētu nonākt “panikas zonā” (skat. attēlu). Pārgalvīga, pārmērīga savas komforta zonas izaicināšana var novest pie negatīvām sekām, piem., trauksmes traucējumiem, intensīvām nepatīkamām emocijām. Tas, savukārt, var novest pie vēl lielākas “iestrēgšanas” komforta zonā nepatīkamās pieredzes dēļ.

Kā saprātīgi izaicināt komforta zonas robežas?

• apzināties, kāds ir personiskais ieguvums, vajadzība/motivācija no komforta zonas izkāpt,
• pirms rīkoties, izvērtēt iespējamos riskus un ieguvumus,
• izstrādāt plānu, stratēģiju, kā pakāpeniski sasniegt vēlamo (piem., ja cilvēks vēlas iemācīties peldēt, kādi soļi jāveic mērķa sasniegšanai),
• apzināties, kāds atbalsts ir nepieciešams – iespējams, kāds draugs, skolotājs, kāds cits pieredzējis profesionālis varētu palīdzēt,
• līdzjūtīgas, atbalstošas attieksmes kultivēšana pret sevi, stājoties jaunu izaicinājumu priekšā un mācoties jaunas prasmes,
• sākot īstenot plānu, pievērst uzmanību savām fiziskajām sajūtām un emocijām. Nepieciešamības gadījumā vērsties pēc emocionāla atbalsta pie citiem cilvēkiem un/vai pievērsties aktivitātēm, kas sniedz komforta un drošības izjūtu,
• apbalvot un slavēt sevi par izdošanos.

Resursi:

Van Gelderen, M. Using a comfort zone model and daily life situations to develop entrepreneurial competencies and an entrepreneurial mindset. Frontiers in Psychology. Volume 14 – 2023,  https://doi.org/10.3389/fpsyg.2023.1136707