Metaforu “komforta zona” izmanto, lai raksturotu stāvokli, kad cilvēks, atrodoties noteiktā, visbiežāk atpazīstamā vietā un uzvedoties ierastā veidā, jūtas fiziski un emocionāli droši un ērti.

Satraukums, neziņa, izolētība ir tikai dažas no izjūtām, ko cilvēks var piedzīvot it īpaši šobrīd, šajā neparastajā laikā, kad emocionālais fons daļai sabiedrības var būt ļoti nomācošs.

Pašsavainošanās ir uzvedība, kad cilvēks apzināti, pēc brīvas gribas nodara sev fiziskus bojājumus, piemēram, skrāpē, griež, sit, kož, dedzina vai citos veidos nodara sev pāri, bet nerada bīstamību dzīvībai. Tomēr bīstamības kritērijs nav viennozīmīgs.

Lai gan vardarbīgas rīcības vēsture ir sena, karš nav eksistējis vienmēr. Ideja par mežonīgu, vardarbīgu aizvēstures cilvēku patiesībā ir mīts, kas radies 19. gadsimta otrajā pusē un kura mērķis bija akcentēt cilvēces progresu.

Kļūšana par vecākiem ir īpaša pieredze, kas sevī ietver gaidas, prieku un dažādus izaicinājumus. Tajā pašā laikā ir svarīgi atzīmēt, ka šis pārmaiņu periods var sev nest līdzi sarežģītas psiholoģiskas un emocionālas pārmaiņas. Perinatālais periods jeb laika posms, kas sevī ietver grūtniecības sākumu līdz pēcdzemdību perioda beigām, sevī ietver vairākus…

Iespējams, ka liela daļa no mums kādreiz ir izjutuši šo pārliecību par sevi. Šīs jūtas ir patiesas un dziļas. Kaut arī tas šķiet tik saprotami un universāli, bieži, nonākot spēcīgās nepatīkamās emocijās, mums rodas sajūta, ka savās izjūtās esam vieni un nesaprasti. Tomēr tas, kā mēs sevi uztveram, ir daudz…

“Es nesaprotu, kas īsti notika, kāpēc esmu pelnījis tādu attieksmi, ko es izdarīju nepareizi?”, “Man ir fiziski slikti, domājot, ka pirmdien būs atkal jāiet uz darbu un jāredz kolēģi”, “Es nesaprotu, ko man darīt tālāk – iet prom no darba vai mēģināt cīnīties? Jūtos iestrēdzis. ” - šīs ir bieži…

Lai gan nav viena universālas rīcības algoritma, literatūrā tiek minēti vairāki ieteikumi, kas varētu palīdzēt pamazām atgūties no pieredzēta mobinga.

FoMO jeb bailes palaist garām (angl. fear of missing out) ir salīdzinoši nesen mūsu kultūrā iegājies vārdu savienojums. To visbiežāk pielieto sociālo tīklu kontekstā, taču tas potenciāli izmantojams arī plašākās ikdienas situācijās.

Emocionālā vardarbība ir apzināti radīta emocionālā spriedze un ciešanas otram cilvēkam. Labklājības ministrijas mājaslapā minēts, ka vidēji no emocionālās vardarbības ģimenē cieš katra trešā sieviete un katrs piektais vīrietis. Emocionālo vardarbību attiecībās var būt grūti identificēt, jo tai šķietami neseko acīm redzamas un tūlītējas sekas, kā tas visbiežāk ir fiziskas…