Izvēlies veselību! Dārzkopība #2
Kad darbs un pienākumi pārņem mūsu dienu, ir svarīgi atrast laiku sev – lai atgūtos un atjaunotu līdzsvaru. Brīvā laika aktivitātes var būt lielisks veids, kā uzlabot ne tikai fizisko veselību, bet arī emocionālo labsajūtu.
Veselības centra Vivendi speciālisti dalās ar savu pieredzi, parādot, kā hobiji var būt spēcīgs līdzeklis, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, samazinātu stresu un veicinātu harmoniju starp prātu un ķermeni. Uztura speciāliste Aija Bahmane dalās, kā dārzkopība – it kā vienkārša, taču ārkārtīgi piepildoša aktivitāte – var kļūt par vērtīgu ceļu uz veselīgāku un pilnvērtīgāku dzīvi:
“Mans salīdzinoši jaunais un veselībai noderīgais hobijs ir dārzkopība. To pilnasinīgi sāku īstenot 2024. gada vasarā, līdz ar pārcelšanos uz dzīvi ārpus pilsētas. Ar dārzkopību esmu pazīstama jau kopš bērnības, jo vasarās mēdzām dzīvot laukos, un vecmāmiņas dārzs vienmēr bija svarīga šīs pieredzes daļa. Patiesībā vislaimīgāko sevi atceros, ieejot vecmāmiņas siltumnīcā, noplūcot gatavu tomātu, piekožot klāt rukolu vai baziliku, lai kurā vecumposmā tas būtu. Tā smarža, siltais gaiss un šķietamā maģijas klātbūtne joprojām mīļi noglabāti manā apziņā.
Arī mīlestība pret ēdiena gatavošanu man vislielākā ir tieši tad, kad varu sagādāt visas maltītes sastāvdaļas “pa taisno” no dobes. Šogad, pašai izmēģinot audzēt savus tomātus, gurķus, kabačus un citus gardumus, maltīšu gatavošanas procesam pievienojās papildus dimensija un iedvesma. Arī ģimene novērtē garšīgas, svaigas un tik lolotas ēdienreizes.
“Rušināšanās” pa dārzu ir arī aizraujošs veids, kā izkustēties. Īpaši iesākot pirmo sezonu permakultūras stila dārzā. Tādu fizisko slodzi neatceros, ka būtu jebkad veikusi! Patreiz gan slodze ir pavisam neliela, jo jāravē praktiski nav (lietoju sienu kā mulču), un novākt augļus pārāk daudz spēka neprasa.
Darbošanās dārzā atbalsta arī manu psihisko veselību, jo tās ir rūpes, kuras tiek atalgotas ar izaugsmi un saikni ar dabu. Rūpes par dārziņu prasa arī disciplīnas un ritma praktizēšanu, kas manam nemierīgajam prātam nāk par labu. Augs būs ļoti pacietīgs un piedodošs arī tad, ja būsi ilgais gulētājs un iedvesmas gaidītājs (kā es), taču ievākto augļu kvalitāte gan no tā var ciest. Dārzkopība māca arī paļaušanos, jo dabas procesi nekad pilnībā nebūs mūsu kontrolē. Šis process māca pārmērīgu nepieķeršanos un pieņemšanu – prasmes, kas ir ļoti noderīgas gan personīgajā dzīvē, gan darbā ar pacientiem.
Uzskatu, ka dārzkopība ir ļoti skaists veids, kā rūpēties par sevi un vidi sev apkārt. Autores Sjū Stjuartes-Smitas grāmatā “Rūpīgi kopts prāts” var smelties vēl dziļāku iedvesmu un uzzināt par visiem veselības ieguvumiem, ko var sniegt dārzkopība. Noteikti iesaku izlasīt!”
