FoMO jeb bailes palaist garām (angl. fear of missing out) ir salīdzinoši nesen mūsu kultūrā iegājies vārdu savienojums. To visbiežāk pielieto sociālo tīklu kontekstā, taču tas potenciāli izmantojams arī plašākās ikdienas situācijās.
Emocionālā vardarbība ir apzināti radīta emocionālā spriedze un ciešanas otram cilvēkam. Labklājības ministrijas mājaslapā minēts, ka vidēji no emocionālās vardarbības ģimenē cieš katra trešā sieviete un katrs piektais vīrietis. Emocionālo vardarbību attiecībās var būt grūti identificēt, jo tai šķietami neseko acīm redzamas un tūlītējas sekas, kā tas visbiežāk ir fiziskas…
“Veselā miesā vesels gars” – tā skan viena no mūsu senču gudrībām un ne velti. Fiziskā un psihiskā veselība iet roku rokā, tādēļ ir svarīgi rūpēties par tām abām vienlaicīgi un regulāri. Labs miegs, ēdiens un fiziskās aktivitātes ir trīs būtiski aspekti fiziskajam ķermenim.
Ilgu laiku valdīja uzskats, ka emocijas ir reakcijas uz notiekošo un emociju pieredze un izpausmes ir universālas dažādās kultūrvidēs (Darwin, 1872; Ekman, 1992). Tika pieņemts, ka ir kāda pamata emociju kopa, no kuras izriet pārējās emocijas, līdzīgi kā no pamatkrāsām tiek atvasinātas pārējās krāsas. Mūsdienu zinātne (psiholoģija, neirofizioloģija, antropoloģija) ienes…
Kaut gan viens no perfekcionisma neapzinātajiem mērķiem var būt vēlme otram patikt, bailes kļūdīties var apturēt arī spēju socializēties, nepārtraukti salīdzinot sevi ar citiem. Kā arī perfekcionisms var negatīvi ietekmēt virzīšanos dzīvē un svarīgu lēmumu pieņemšanu, piemēram, “Man nebūs bērnu, kamēr nebūšu sevi sakārtojusi!” vai “Es nevaru iet uz sporta…
Lai gan mēdz uzskatīt, ka perfekcionists ir cilvēks ar izcilu dzīves sakārtotību, tas nav galvenais perfekcionisma kritērijs – tā primāri ir iekšēja sajūta. Reizēm perfekcionists ir cilvēks, kuram jau skolas gados ir bijis svarīgi saņemt desmitniekus visos priekšmetos. Turklāt saņemt devītnieku ir bijis nevis augsts sasniegums, bet tam ir sekojis…
Perfekcionisms un perfekcija ir termini, par kuriem cilvēki domā jau vismaz vairāk nekā divus tūkstošus gadu. Pirmās liecības par šādu konceptu nāk no filozofijas pasaules, turklāt ir saglabājušās Aristoteļa idejas par perfekciju – kaut ko tik “labu”, ka nekas vairs nav uzlabojams un kas sasniedzis savu mērķi. Ne velti vārds…
