Mūsdienu medicīna ir piedzīvojusi milzīgu izrāvienu - jaunās paaudzes medikamenti (GLP-1 un GIP receptoru agonisti) ir devuši cerību daudziem, kuri gadiem cīnījušies ar aptaukošanos. Medikamenti ietekmē bioloģiskos mehānismus un samazina fizisko izsalkumu, taču tie nespēj mainīt...
Izolācija un pastāvīgs stress ir lielākie riska faktori vīriešu mentālajai veselībai. Ja jūtat, ka iekšējā pasaule kliedz, bet uz āru jāsaglabā miers – šī grupa ir vieta, kur beidzot runāt par to, kas ir aiz fasādes.
Seminārs profesionāļiem par seksualitāti kā attiecību fenomenu. Nodarbība veidota ar lēnu ieiešanu tēmā, respektējot tās jūtīgumu arī speciālistu vidū. Apskatīsim, kā terapeita pārliecības ietekmē klīnisko darbu un kā paplašināt terapeitisko telpu, lai pacients varētu runāt bez kauna un objektifikācijas.
Šoreiz Vivendi Veselības akadēmijā runāsim par to, kā emocijas, stress, attiecības, hormoni un gremošanas sistēma veido vienotu, nedalāmu mehānismu - un kā šo kopējo sistēmu saprast un regulēt uz pierādījumiem balstītā veidā.
Disociācija ir psihes aizsardzības mehānisms, kas bieži rodas stresa, traumu vai pārslodzes rezultātā. Rakstā uzzini galvenos simptomus un palīdzības iespējas.
Kad darbs un pienākumi pārņem mūsu dienu, ir svarīgi atrast laiku sev – lai atgūtos un atjaunotu līdzsvaru.
Uztura speciāliste Dr. Laila Siliņa dalās savās pārdomās par grāmatu "Glikozes revolūcija", kas pēdējā laikā kļuvusi ļoti populāra un raisījusi plašas diskusijas par uzturu un glikozes ietekmi uz veselību. Lasīšanas procesā viņa analizē grāmatas apgalvojumus, izceļot gan noderīgas atziņas, gan iespējami maldinošus vai pārspīlētus apgalvojumus, kas var radīt nepareizu priekšstatu…
Kad ikdienas darbi un pienākumi kļūst par galveno dienas sastāvdaļu, ir būtiski atvēlēt laiku sev – lai atjaunotu spēkus un saglabātu līdzsvaru. Brīvā laika aktivitātes piedāvā iespēju ne vien rūpēties par fizisko veselību, bet arī stiprināt emocionālo labsajūtu.
Psihodinamiskā psihoterapija ir terapijas veids, kas sakņojas psihoanalītiskajās teorijās un pievēršas neapzinātajiem procesiem, kas ietekmē cilvēka domāšanu, uzvedību un emocijas.
Metaforu “komforta zona” izmanto, lai raksturotu stāvokli, kad cilvēks, atrodoties noteiktā, visbiežāk atpazīstamā vietā un uzvedoties ierastā veidā, jūtas fiziski un emocionāli droši un ērti.











