Laikā, kad vīrusi jau atkal ir aktivizējušies, ierosinot saaukstēšanos un visus nepatīkamos simptomus, aktuāli kļūst stiprināt savu imūno sistēmu, lai mūsu organisms pienācīgi spētu cīnīties ar negaidītiem iebrucējiem. Viens no labākajiem veidiem imunitātes stiprināšanā ir ievērot veselīgu un sabalansētu uzturu. Augļos un dārzeņos esošie antioksidanti ir lieliski palīgi mūsu imūnsistēmas efektīvākai…
“Uztraukums un cukura atkarība iet roku rokā. Saldumi spēj sniegt tikai īslaicīgu enerģiju un miera sajūta. Ja organismā pēc saldumu ēšanas cukura līmenis ceļas ļoti strauji, sāk intensīvi izdalīties aizkuņģa dziedzera hormons insulīns, kura mērķis ir to pazemināt. Rezultātā pacilātības sajūtu nomaina izsalkuma sajūta, garastāvokļa pasliktināšanās, nogurums, koncentrēšanās spēju mazināšanās vai…
Kuram no mums gan kādreiz nav nepaticis tas, kā mēs izskatāmies. It īpaši skolas laikā. Man pašai bija kompleksi par svaru un izskatu teju visu skolas periodu. Nemitīgi salīdzināju sevi ar draudzenēm, kas bija tievākas par mani.
Ēšanas traucējumi ir absolūta kontrindikācija jebkāda gavēņa uzsākšanai. Kā rāda pētījumos iegūtie rezultāti un mana personīgā darba pieredze, tieši ēšanas traucējumu pacienti un cilvēki, kam ir sarežģītas attiecības ar ēdienu, piemēram, emocionāla ēšana vai pārēšanās epizodes, biežāk izvēlas dažāda veida gavēni, jo īpaši intermittent fasting jeb intervālo ēšanu.
Šķiet, ka diskusija par brokastu nepieciešamību, ir mūžīga. Kāds to sauc par dienas svarīgāko ēdienreizi, bet kāds saka, ka nekad pēc brokastīm nav jutis vajadzību.
Ir 100 un viens iemesls, kāpēc jaunam cilvēkam var sāpēt galva. Patiesībā ir zināmi vismaz 300 galvassāpju iemesli. Tie var būt diezgan nevainīgi un nekaitīgi, bet var slēpt arī nopietnu saslimšanu.
Ar terminu “reibonis” var saprast un raksturot ļoti dažādas izpausmes, piemēram, griešanās kā karuselī, nestabilitātes izjūta staigājot, grūtības fokusēt skatienu vai pat samaņas zuduma tuvošanās. Kāpēc tāda dažādība izpausmēs?
Satraukums, neziņa, izolētība ir tikai dažas no izjūtām, ko cilvēks var piedzīvot it īpaši šobrīd, šajā neparastajā laikā, kad emocionālais fons daļai sabiedrības var būt ļoti nomācošs.
Pašsavainošanās ir uzvedība, kad cilvēks apzināti, pēc brīvas gribas nodara sev fiziskus bojājumus, piemēram, skrāpē, griež, sit, kož, dedzina vai citos veidos nodara sev pāri, bet nerada bīstamību dzīvībai. Tomēr bīstamības kritērijs nav viennozīmīgs.
Lai gan vardarbīgas rīcības vēsture ir sena, karš nav eksistējis vienmēr. Ideja par mežonīgu, vardarbīgu aizvēstures cilvēku patiesībā ir mīts, kas radies 19. gadsimta otrajā pusē un kura mērķis bija akcentēt cilvēces progresu.











